| May. 4th, 2010 @ 08:15 pm (no subject) |
|---|
| Jocīgi ir tas, ka tad, kad tu esi patiešām patiess, patiešām īsts un atvērts, tu cilvēkiem interesē krietni vien mazāk nekā tad, ja gvelz kaut kādas muļķības no sērijas "Vai patiešām kāds kaut kam tādam spēj noticēt? Vai patiešām tas kādam liekas ticams un reāls?" Un izskatās, ka tām izdomātajām pasakām notic daudz biežāk un labprātāk nekā tam, kas ir pa īstam... Un tad nu ir tā - jokaini. No otras puses - ja jau cilvēks nemāk paskatīties dziļāk - neprot ieraudzīt būtisko, tad jau - laikam nav vērts... JO tas, ko es meklēju - kādu, kas prot saskatīt patiesību arī tad, ja tā ir paslēpta... Vismaz mēģina to atrast un atklāt. |
