Love is my kind of season.

Māsa rakstīja par piezemētību un kā tas nav interesanti. Un jā, varbūt es gribu izaugt liela un pelnīt daudz naudas, bet tāpēc, lai es varētu pirkt krāsainas muļķības un jautrību saviem astoņiem bērniem. Un varbūt es kādreiz būšu liela un gudra, bet visi mani nākotnes plāni vienmēr sākas ar 'kad es izaugšu liela...'. Esmu bērns un par to priecājos. Man kādreiz vajadzēs cilvēku, kas ir par mani nopietnāks un tomēr spēj ar mani sadzīvot. Bet tas būs pēc ilga laika, kad es iemācīšos dzīvot.
Un bērnu vārdu sarakstā Vilhelmīni pagaidām ir nomainījis Dzelde, ko es atradu kalendārā. Viņai krusttēvs būs Roberts. Un es nolēmu vienu no liekajiem Jāņiem nomainīt ar Aivars, kā mans tētis. Kopā sanāk Sofija, Melānija, Lūcija, Dzelde, Jānis, Ernests, Kārlis, Aivars.
Un pretrunā ar māsu nomācošajiem ļaudīm es varu jebkurā brīdi teikt, ka man ir priecīgi bez dežūrsmaida, man ir īstais. Un jauns atstarotājs arī.

Es šodien peldējos Dzeldas upē. Un kāds man teica, ka es viņam patīku, bet citādāk. Un es tik ļoti priecājos, tas bija tāds iekšējais *sigh*. Man viņš arī patīk, bet citādāk. Mēs labi saderam kopā.
Draudzība ir tik dīvaina, daudz daudz sarežģītāka un interesantāka kā romantika.
Romantikai gan arī nav ne vainas, bet ne tur.

My life has just began. Man liekas, mana māte kaut kad tagad, iespējams gadu vecāka, kā es, apprecējās. Un es tikai tikko sapratu, ka man vēl ir Laiks, daudz daudz Laika.