Man tik ļoti nav laika.

Es mazliet mierināju savu dīvaino draugu, kurš visnotaļ neiespējami kādu mīl. Vēl kāds gads un es vairs pat atblāzmas no tās sajūtas neatcerēšos. Mazliet žēl, bet tā ir labāk, vai ne?

Es gribu satikt māsu, kura ir tāda pati kā es, bet nesanāk, man nav laika. Man nebija laika arī uz savu ķīniešvalodu aiziet, un tas jau bija skumji. Man gribas būt kādudien skolā. Bet tagad tur neviena cita nebūs, jo viņiem visiem ir brīvlaiks.

Viņa, kas ir klāt, ir tāda jauka un draudzīga un flirtētīga, bet es jūtos visnotaļ aseksuāli šobrīd. Mazliet nejauki no manas puses, bet es vispār esmu nejauka reizēm.

Pirms pāris dienām toties es sarunas laikā lūkojos uz mana uzmanības objekta kaklu un domāju, ka būtu nejaukti iekost viņam mācībiestādes vidū. Tas bija uzmanību novērsoši.