Gžž, ja es spētu saprast. Bet viena lieta, kas ir palikusi, kas rada kaut kādu tādu sajūtu ir kaitināšana. Varbūt tāpēc, ka dumojas, un tad ir bail. Varbūt tāpēc, ka tad dusmojas un ir īsts. Nevar zināt.
Un tik ļoti netīk tā darīt. Tas ir gandrīz vai reflekss, ne apzināta darbība, sākot ar brīdi, kad kaut kas no manām darbībām tiek uztverts kā kaitināšana. Tad man ir aiz kā slēpt un izzudināt visas citas iespējamās darbības.

Es esmu slima. Fiziski.