Jāmācās, rīt bioloģijas eksāmens nr2. Nolikšu būs labi, nenolikšu- ļoti ļoti slikti. Bet cerība ir, ka nolikšu. Fiziku galu galā noliku no 4 jautājumiem zinot pareizo atbildi uz 0. Laikam neteicu, bet es arī anatomiju noliku ar pirmo mēģinājumu. Vairākas dienas nespēju tam noticēt pēc tam. Tā bija dīvaina diena.
Tagad.
Tagad vakarnakt ar pēdējo vilcienu atbrauca vīrietis nr.1 un kopā ar mani aizklaiņoja līdz upei, kur naktī neviena nedabiski priecīga un aktīva peldētāja nebija un ūdens bija patīkami silts. Viņš pat ūdenī ienāca, tas ir punkts par labu manām pārliecināšanas spējām. Un vēl viens punkts ir tas, ka es peldēju viena pati(viņš nemāk peldēt) tumsā upē un pārliecināju sevi, ka nē, tur tiešām nekādi monstri nedzīvo un, jā, peldēt pāri upei nav bīstami. Un atpakaļ šeit viņš uzvārīja kafiju katliņā.
Pa dienu aizbraucu uz universitāti, kur naidīga katedras vadītāja sajauca mani ar kādu vārdā Baiba un krietnu laiku lamāja par neko. Un es pavisam droši zinu, ka pirms tam viņa bija budžeta sēdē.
Satikām nākamajā dienā vīrieti nr.2; arī jauki, sen nebija redzēts un tā. Atkal mani gaisā pameta, tas ir tā jauki vienmēr. Bezjēdzīgās tradīcijas ir visjaukākās. Un tēja vienmēr ir jauka. Pastāv iespēja, ka viņš brauks uz larpu, to, uz kuru mani ņem līdzi māsa (un kurā es spēlēju viņas māsu).
Un šorīt ar vecākiem ēdām pankūkas 3.stāvā, saule pāri kokiem spīdēja un tā lieliski bija. Ja neņem vērā, ka pārdabiski agri.
Un tagad ķiršukokam, tam dzeltenajam, tētis pielika kāpnes blakus un var saēsties vēl vairāk ķiršu, ja nav bail no augstuma.
Un ja es rīt neizkritīšu bioloģijas eksāmenā otrreiz, es būšu pabeigusi gadu un pirmdien līdz trešdien ar diviem mārtiņiem (no kuriem viens neprot peldēt), saviem vecākiem un visādiem ne tik svarīgiem cilvēkiem braukšu ar laivām. Vienā laivā ar diviem mārtiņiem, jā.
Sviests, es atkal nevaru padomāt. Man patīk domāt, īpaši dienās pirms eksāmena.