Tā nu es mācos savu lielisko CentrālāsNervuSistēmas uzbūvi, novietojumu un funkcijas. Rīt jāraksta tas šausmīgi svarīgais KD, kuru nenoliekot, izkrīt no universitātes. Jeej.
Jāpiebilst, ka vakarnakt es gulēju 1 stundu un es pārtieku no kafijas, kolas un cigaretēm. Dārznieks gan man iebaroja mazliet dārzeņu, bet pārtika rada nelielu nelabumu vēl pa virsu kafijas nelabumam. Bet es sēžu un mācos pie lieliskākā Dārznieka uzreiz aiz mana tēva un galvu nelietīgi cītīgi cenšas aizpildīt nostalģiskas atmiņas par pirmo šī jaukā mājokļa apmeklējumu un laiku, kad nevienam tā īsti par mani vēl nebija viedokļa. Dārznieks par mani rūpējas kā par puķi, kā jau dārznieks, viņš vienkārši ir un es jūtos dzīvāka. Un tad man ir cits vārds un pēkšņi no nekurienes rodas pilna galva ar nezināmas izcelsmes burvestībām un rituālām darbībām.
Dārznieks nr.1 manā dzīvē saka, ka viss būs labi, ka es visu varu. Un zvanīja man šodien, jo bija aizdomājies, kā man veicās tajā KD, ko es šodien rakstīju. Jāpiebilst, pēdējoreiz es ar viņu runāju pirms pusotras nedēļas, bet viņš atcerējās. Lai gan neatceras gandrīz tikpat daudz lietu kā es parasti. Vecāki ir lieliski reizēm.
Vienu no saviem četriem svarīgākajiem dzīves vīriešiem es neesmu redzējusi tikpat sen, kā vecākus. Lai gan reizēm tas ievelkas mēnešiem, šoreiz kaut kā akūtāk pietrūkst viņa neapzinīgās klātbūtnes. Stāstu un teorijas par lietām, kas diemžēl ir tikpat tālu no manis kā zvaigznes, lai cik ļoti tās neliktos interesantas un lieliskas. Viņš viņas pietuvina līdz mēness attālumam.
Kaut kā vairs neliekas tik neiespējami izdarīt to visu neiespējamo darba apjomu, kas man nedēļas laikā jāizdara, pēc tā visa, ko es negaidīti patiešām izdarīju pēdējās divās nedēļās ar brāļa veiksmīgo morālo atbalstu. Brālis saka, ka es kļūstu apzinīgāka un laipnāka. Es nevaru nepiekrist, bet tad atkal dumpojas tā daļa, kas vienmēr ir centusies būt pret visiem pēc iespējas laipnāka. Bet es sapratu, ka būtu tagad dīvaini dzīvot pavisam vienai, bez brāļa. Viņa trulais tiešums reizēm ir vajadzīgs kā dzert, lai izdzīvotu ar manu sociālajai videi nepiemēroto sistēmu.
Ārste šodien atzīmēja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc manas zīlītes vienmēr ir paplašinātas un veselība taisa dīvainus trikus, ir tas, ka veģetatīvā nervu sistēma darbojas vēl aktīvāk kā citiem, bet es visas lietas un domas un viedokļus paturu iekšā. Nevar atkal iebilst, bet man parasti nerodas nekāda vēlēšanās vai vajadzība viņas izpaust. Go figure.
Jāpiebilst, ka vakarnakt es gulēju 1 stundu un es pārtieku no kafijas, kolas un cigaretēm. Dārznieks gan man iebaroja mazliet dārzeņu, bet pārtika rada nelielu nelabumu vēl pa virsu kafijas nelabumam. Bet es sēžu un mācos pie lieliskākā Dārznieka uzreiz aiz mana tēva un galvu nelietīgi cītīgi cenšas aizpildīt nostalģiskas atmiņas par pirmo šī jaukā mājokļa apmeklējumu un laiku, kad nevienam tā īsti par mani vēl nebija viedokļa. Dārznieks par mani rūpējas kā par puķi, kā jau dārznieks, viņš vienkārši ir un es jūtos dzīvāka. Un tad man ir cits vārds un pēkšņi no nekurienes rodas pilna galva ar nezināmas izcelsmes burvestībām un rituālām darbībām.
Dārznieks nr.1 manā dzīvē saka, ka viss būs labi, ka es visu varu. Un zvanīja man šodien, jo bija aizdomājies, kā man veicās tajā KD, ko es šodien rakstīju. Jāpiebilst, pēdējoreiz es ar viņu runāju pirms pusotras nedēļas, bet viņš atcerējās. Lai gan neatceras gandrīz tikpat daudz lietu kā es parasti. Vecāki ir lieliski reizēm.
Vienu no saviem četriem svarīgākajiem dzīves vīriešiem es neesmu redzējusi tikpat sen, kā vecākus. Lai gan reizēm tas ievelkas mēnešiem, šoreiz kaut kā akūtāk pietrūkst viņa neapzinīgās klātbūtnes. Stāstu un teorijas par lietām, kas diemžēl ir tikpat tālu no manis kā zvaigznes, lai cik ļoti tās neliktos interesantas un lieliskas. Viņš viņas pietuvina līdz mēness attālumam.
Kaut kā vairs neliekas tik neiespējami izdarīt to visu neiespējamo darba apjomu, kas man nedēļas laikā jāizdara, pēc tā visa, ko es negaidīti patiešām izdarīju pēdējās divās nedēļās ar brāļa veiksmīgo morālo atbalstu. Brālis saka, ka es kļūstu apzinīgāka un laipnāka. Es nevaru nepiekrist, bet tad atkal dumpojas tā daļa, kas vienmēr ir centusies būt pret visiem pēc iespējas laipnāka. Bet es sapratu, ka būtu tagad dīvaini dzīvot pavisam vienai, bez brāļa. Viņa trulais tiešums reizēm ir vajadzīgs kā dzert, lai izdzīvotu ar manu sociālajai videi nepiemēroto sistēmu.
Ārste šodien atzīmēja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc manas zīlītes vienmēr ir paplašinātas un veselība taisa dīvainus trikus, ir tas, ka veģetatīvā nervu sistēma darbojas vēl aktīvāk kā citiem, bet es visas lietas un domas un viedokļus paturu iekšā. Nevar atkal iebilst, bet man parasti nerodas nekāda vēlēšanās vai vajadzība viņas izpaust. Go figure.
ir doma