Tik dīvaini. Tā pavisam nopietni, tajā gultā mēs vēl nekad nebijām vienkārši gulējuši. Bet es centos būt morāles pilna. Un bija labi, bija tā, kā patiešām labi. Viņa miegainā seja manās rokās. Maigums. Saskaņa. Viena gulta un viens krēsls, kā vienmēr. Un saulainā diena novērsa manas domas, man liekas, viņš zināja un saprata, kādēļ es aizdomājos un smaidu. Laba diena, patiešām liels paldies no manis viņam. Pārāks miers un saskaņa. Labi.
Jes, neprotu izteikties.
Vienkārši mēs pavadījām dienu kopā, tā pat vien un reizē ar bezgalīgu bet neizmantotu 'kā vienmēr' iespējamības procentu, un bija Ļoti labi.
Saulaina diena, jā gan. Mēs salijām, viņš nāca mani pavadīt. Salijām ļoti. Slapji un patīkami. Un man šī diena vēl joprojām liekas saulaina, jo es satiku arī ļoti īpašo cilvēku. Un man viņam jāada šalle, jā.

Miers?
Miers.