March 31st, 2005

• vienkārši adventures
• 3/31/05 05:41 am
• ui bļē šito nevar neiepostot, jo šī diena bija vērta pieminēšanas...
  
  
  karoče... diena sākas nothing special... sākumā 2 lekcijas, kuru laikā uzzinu, ka nākošās 2 nenotiek... yees. šajā pašā laikā arī uzzinu, ka bacher ir beidzot dabūjis tiesības - vakarā svinamies Tequila Boom...
  
  Ok Tequila Boom... prosta pasēdēšana un es nedzeru, jo esmu ar kāru... Pirms braukšanas uz mājām mani gaida nepatīkams SURPRAIZS - kaut kādi pidari nozaguši magnetolu un sapisuši vadītāja puses slēdzeni. Vakars uz bēdīgas nots, kaut gan pārāk negruzos, bet esmu jau mājās un škrobējos, ka tā un nafig to vajadzēja... Likās, ka šis vakars tā arī būs beidzies, bet NĒ - TAS VĒL NEBIJA SĀCIES!!!!!
  
  
  tātad tā... pulkstenis ir nedaudz pāri divpadsmitiem un man zvana dārgais kaimiņš - v00d00... kā iet? ko dari?... es lēnām tāpatās vien piečāpoju ar telefonu pie auss pie loga... un OPĀ... lejā stāv riktīgs ofrouda Pajero džips, kurš ar vienu pusi ir kruta uzbraucis uz kupenas un stāv apmēram 20° leņķī... tā priekšā starmešu gaismā stāv jau pieminētais v00d00 un ar platu smaidu veras man pretī... Šis saka Paskaties ar ko es atbraucu!!! Davaj močījam pavizināties... Un, ka man jau būs vien jāstūrē, jo man ir īstas pravas :P Es protams - kāda runa...
  
  Tātad galvenā doma - atrast kaut kādus nomaļus laukus, ceļus, pa kuriem endžojot šī speciāli tam domātā džipa iespējas... Mana doma ir močīt pāri dzelzceļam uz Rumbulu uz Getliņu pusi... Pa ceļam tiek iebraukts arī nedaudz uzpildīties Nestē un projām braucot tiek pievarēta apmale, neliels zālājs un SuperNeto bruģītis...
  
  Šķiet, ka šajā mirklī mēģinām vairākkārt sazināties ar arteck, bet nu neveicas... viņam vai mums... man liekas, ka vairāk viņam :))))) Gribējās arī viņa kompāniju un EOSu, ar ko iemūžināt šī vakara piedzīvojumus...
  
  
  Kāāāāroče tālāk es, v00d00 un viņa gf kakjux braucam prosta uz Rumbulas pusi... apmēram tajā rajonā atrodam kaut kādus meža sānceļus un braucam prosta... krustojumos nogriežoties tajā stigā, kura izskatās visvairāk nebraucamā... normāli aizmaldamies... izbraukājam pāris uzkalnus un visā visumā braucamus ceļus, un tad atrodam foršu stigu, kurā sniega papilnam un arī tādu foršu uzkalniņu uz kura tiek kārtīgi izmēģināti 4x4 labumi, vairākkārt mēģinot šo uzkalnu pievarēt... zājebis... laikam ap šo brīdi arī izkāpjam ārā uzvilkt kaifīgu dūmu. Tad vēl atpakaļceļā šosejas meklējumos, sekojot laternu gaismām tālu tālu tālumā braucam pa pamatīgi izdangātu pļavu un iekuļamies niedrainā apvidū, kurā sākas kaut kāda ūdenskrātuve - izbāžu galvu ārā braucot atpakaļgaitā sajūtu pamatīgu sūdu smaku - neraža, būs viens jābrauc atpakaļ...
  
  
  Tad braucam pa ceļu, tiekam jau uz bezmaz vai centrālās Rumbulas asfaltētās ielas un braucam tālāk Salaspils virzienā... Atrodam arī pašus Getliņus un metam riņķī, pabraucam atpakaļ un metam citā sānceļā... A tur - šur tur pa mājai, šur tur pa dubļainam ceļam, šur tur pa uzkalnam... pēkšņi pamatīgs uzkalns, asfalts un OPĀĀĀĀĀĀĀ - Dārziņu dzelzceļa stacija... Nu moins... skats pa rubli, 3 purni stāv ārā mierīgi pīpē, džips uz perona, pus 2 naktī... Prasījās pēc bildes. Un kā vēl prasījās. Tālāk secinām, ka esošā gājēju dzelzceļa pāreja ir gana suited arī mūsu braucamajam un nolemjam, ka nav ko pisties un braukt apkārt, jo turpat otrpus dzelzceļam ir šoseja... tā arī darām. Tālāk tādas nelielas trepītes... bum bum bum, neliels hydrolics efekts un jau esam uz šosejas un rullējam atpakaļ Ķengaraga virzienā...
  
  Mirkli jau varēja likties, ka vakars jau ir over, bet nu nebija vēl īsti pusē... Tālāk neizlēmūši, ko lai vēl uzaicina vizināties, beigu beigās nolemjam savāk eliam un rullēt kaut kur uz Imantas/Kleistu pusi..
  
  Tātad, Imantā vietējā mežiņā tiek taranēta apmale vietējās publikas vērtējumā un enterots mežā... tālāk jau nav jāstāsta... kalni, sniegs, kaut kādas gājēju stigas...
  
  Braucot no meža arā nogriežamies pa kreisi un pie tuvakā krustojuma tiek secināts - O BĻĒ mēs tak braucam pa nepareizo pusi, jo katrā virzienā tak ir 2 joslas un vidū zālāja josla...
  
  Lābi, lai neizplūstu pārāk gari - mēs tālāk caur Kleistiem dodamies uz Bolderāju, tiek izmēģināti abās pusēs esošie ceļi... vienā pusē sasniedzam dzelzceļu, bet otrā pusē riktīgi izbraukājamies par visa ceļa lielumā esošām un pat vēl lielākām peļķēm tā, ka ūdens šļakstās mašīnas augstumā un mirķļiem neko neredz...
  
  Bolderājā savukārt veicot apgriešanās manevru netiek izmantots tikai ceļs, bet arī tā nomale un pamatīgais uzbērums apmēram 45° leņķī. Pēctam necik ilgi v00d00 pamana tāda neliela asfaltēta laukumiņa malā pamatīgu sniega kupenu apmēram 1,5 augstumā, kura vienā vietā ir tikai savu pusmetru augsta... Gotta get trough this. Lēnām mēģinot to pievarēt jūtam, ka nav tik vieglo un tiek saprasts, ka visticamāk braucot pāri uzkārsimies uz vēdera... bet nu MUMS TAČU IR VIŅČA. Lābi - braucam. Un tā arī notiek - paliekam uz vēdera - ne uz priekšu ne atpakaļ... Savukārt to viņču mums neizdodas piedarbināt un būs vien jārok. Rakām samērā ilgi - man liekas kādas 40 minūtes točna aizgāja... Tā laikā tiek atraidīts vietējo garām ejošo piedzērušo cilvēku piedāvājums parakt mūsu vietā...
  
  
  Nu neko tiekam nost no tās sasodītās kupenas un viņa tiek ieownota savas trīs reizes, lai parādītu kurš te ir saimnieks... Viss - laikam šim vakaram piedzīvojumu pietiek, jādodas pa mājām. Jau brauksim prom - un OPĀ BĻE - kāds izsaucis mentus, kuri ierodas tikai tagad un liek man pūst trubā - rādītājs protams pa nullēm, jo es neesmu dzēris... varbūt bišķu atsaldēts, bet ne dzēris.. sieties viņiem nav par ko un mēs braucam tālāk.
  
  Vispār viņi mūs atrada pašā nekaitīgākajā formā, jo nedod Dievs, būtu piebraukuši kamēr tusējāmies uz kupenas, vai vēl trakāk kamēr v00d00 to ownoja
  
  
  
  Un nu lūk - te nu es esmu... praktiski 6 naktī pie datora pēc krutos piedzīvojumos pavadītas nakts. SUPER. thx vūdū ;)
  
• Current Music: Wir Sind Helden - Gekommen Um Zu Bleiben
  Current Mood: n1
• 9 commentsLeave a comment