Why are my genetics such a bitch?

Tā kā jau divas reizes aprakstīju savu svinēšanu, te to vairs nerakstīšu.

Eh, šis blogs lai ņem atvaļinājumu, mazliet jāparaksta otrā.

Puspiecos jau būšu autobusā, man blakus būs ar mācību grāmatām, pārāk lieliem t-krekliem, n-tajām pierakstu kladēm un pāris smēķu paciņām piebāzts čemodāns, ausīs skanēs ierastais eklektiskais mikslis un es droši zināšu, ka uz kādu laiku būšu prom gan no šīs bedres, gan no tā visa, kas šobrīd man traucēt sakārtot savas domas.


Jāiet gulēt.

Man ir zudusi brīvdienu sajūta, jo tā vietā, lai līksmi slaistītos kā senajos laikos, es sakostiem zobiem mācos parādu kārtošanai.

Spēja novērtēt eksemplārus, kuriem ir atņemts krekls vel aizvien nav atgriezusies, visu laiku galva kāda kretīniska balstiņa skaita līdzi to, kas atrodas zem ādas.

Jāiet meklēt tēju.

Negulēt tramvajā, jo tad var pamosties nepareizajā Rīgas pusē.

Un pirmā puse no atvadām bērnībai ir redzēta. Now I need a ship fix XD

Jenots jau nebūtu jenots, ja neatgrieztos pie labi pārbaudītām vērtībām. Skriešana uz nodarbību+betona izstrādājums+publika= jenots izlīmējas pret konkrēto izstrādājumu un turpmākās pāris dienas ir piepampuša ceļgala un nožēlojamaapburoša klibuma īpašnieks.

Jācer, ka līdz piektdienai pāries tiktāl, ka es spēšu funcionēt un pārvietoties bez žēliem vaidiem.


Es eju tīrīt māju. Yay me not.

Te nu bija pagulēšu bišķiņ - tā pagulēju, ka fiziku nogulēju.

Sīcim bija taisnība, jaunais glee man lika skīlot kā twitardam, kas ieraudzījis pliku Edvardu.

Tagad No Ordinary Family, tēja un jāsāk kasīties, lai paspētu uz ētiku. Un tad ķīmija, ķīmija, o vienā vietā rautā ķīmija.


Un kādā smadzeņu pūtināšanas brīdī jānoskatās The Rocky Horror Picture Show.
Dzīve varbūt ir maita, bet laikam tomēr viss ir labi. Kā jau vienmēr ^^ Un terorists jūtas labāk. Un darbs var pagaidīt.

Nu, konfekšu diedelētāji, velciet nu savas pēcpuses vien augšā, ne par velti es te desmit minūtes ar feispeintu ķēmojos.
Kaut gan pagājuša gada Džeka Skelingtona ģīmis un vāversīča pārbīšanās ir kas neatkārtojams :D

Laikam visu atlikušo vakaru īdēšu un uzmetīšu lūpu, jo puika mani ir vairāk vai mazāk piekāsis un man nav kompānijas, ar ko rīt rīt iet uz koncertu un pēc tam blandīties pa Rīgu līdz pirmajam autobusam.

Vienai iet varbūt nav tā spožākā ideja. Bet gribās.

OLN - "My Life In Ruins" vakar uzlaboja garstāvokli un pēc "Whip It" sagribējās atsākt pūliņus apgūt skrituļslidošanu (kuri tika apturēti pēc tam, kad es noripoju pa to kalniņu un atādoju savu plecu).

Rodzby, Rodzby, sittin' in a tree
L-E-A-K-I-N-G
First goes your nerves, then goes your mind
Then comes The Slender man to stick you in a pine...

12 stundu miegs - check.
Rīta tēja - double check.
"I Dig 'Hawks" - check.


Ņemot vēra laika apstākļus, opcija "pamācīties svaigā gaisā" tiek atlikta līdz pavasarim un jenots laikam ies sameklēt rudens jaku.
Ir oktobra vidus un sniegam vēl nemaz nevajadzēja būt.

Laikam jāsakārto tā mūzika. Effin that MOCD of mine :D

Un te nu es sapņoju, ka man vairs nekad nebūs matemātikas. Atslēgas vārds - sapņoju. Blah.

Yay, pēc stundas jāsatiek grauzēji.

Šodienas cepummūzika - Flood Of Red. Gotta love freebies ^^

Jāsakož zobi, jāuzdod pāris nepatīkami jautājumi, laikus jāiegādājas cik-tur grami drosmei un jātiek galā ar arhīva padarīšanām.
Zb, ka visi vēl aizvien te cacojas, man ir tiesības zināt.

Я не вeдьма, я только учусь.

Tā, lūk, tās lietas notiek.

Katru paaudzi agrāk vai vēlāk kāds nosauks par zudušo. Tā teikt, tie paši vēži, tikai citā kulītē.

Mēness ir smuks, man ir vēl pāris dūmkociņi un effin atkarība no AIAW. Damnit, sīci, pielipināji beidzot man arī MCR XD

Pamācījos latīņu valodu, uztaisīju kādu kaudzīti skrīnšotu un kādas 60 base icons, jūtos ar sevi daļēji apmierināta.


Glee pēc trim dienām.

Best New Artist - Justin Bieber f/ Ludacris "Baby".

Tas ir tikai joks. Pasaule nevar būt tik garām. Labi, pasaule tiešām ir tik garām.

Labi, dažreiz uzvar sakarīgas dziesmas *hums Jeremy* bet nu tomēr. Man, why do I even trouble myself with popculture?

Par spīti tam, ka tika izmantota Iespēja A, piektdienas pēcpusdienā es vienalga izrubījos. 15 stundas slimu kaķēnu murdziņu, kas gan var būt labāks par to.

Eh, jāiet uzvārīt Campbell's Čedarzupa. Ja jau popkultūra, tad popkultūra.

Un man laikam nepatīk Mötley Crüe.

The first rule of Fight Club is, you do not talk about Fight Club.

Njāāā, Palanjuku drīkst lasīt tikai tad, kad esi godīgi noziedojis naudu un nopircis kādu eksemplāru. Lai vienmēr ir pa rokai un var pārlasīt, kad vien ienāk prātā. Haunted, Lullaby, Rant, Snuff, tagad jau arī Fight Club ir iekarojuši savu vietu manā grāmatplauktā. Ja šonedēļ kāds par mani atcerēsies, būs arī Pygmy.

Šodien gribējās ko nodedzināt. Dektruktīvās domas. Gluži kā pirms jau vairāk kā četriem gadiem. Laikam tomēr ir lietas, kuras manī nekad nemainīsies.

Rokas kauli ir +/- apgūti, rīt jāiet apakšējie mācīties.

Šodien es apgrābstīju kaulus, kas ir vismaz trīs reizes vecāki par mani, murminot sātaniskai burvestībai līdzīgus latīņvārdus. Ak prieks, kur gan tu rodies?