- 12/3/04 01:30 am
- skaista dziesma, skaists videoklips. bet šai skaitumā slēpjās skumjas.
atver acis un esi jau vecs, atceries savu jaunību, savu bērnību, domā kaut būtu vēl viena iespēja, bet tās nav.
nevar tā vienkārši ņemt un attīt visu uz pašu sākumu un pat ja varētu, ko gan tas mainītu. vēlreiz piedzimt, vēlreiz būt nevainīgam bērnam, vēl viena iespēja kaut kam, vēl viena iespēja, lai vēlāk atkal vēlētos to pašu? atkal, atkal un atkal.
varbūt iemūžināt šo mirkli, tieši tagad, varbūt apturēt pulksteni? bet kā tad laiku?
kā vērti ir kāda cilvēka pūliņi, kā vērta ir viņa pretošanās tam, kam nav vērts pretoties. ko gan viņš vēlās apmuļķot.
pagātnē domas par nākotni, nākotnē skumjas par pagātni, esošā brīža nenovērtēšana, kā sods par to nākotnes skumjas.
kas tad ir skumjas...? mans draugs. dažkārt ieslēdz mūziku, parasti tā ir viena dziesma, kura vienā vakarā noskan neskaitāmas reizes, un iegrimsti domās. klīsti kaut kur apkārt klusējot, izjūti to mirkli, skaistu mirkli. neaprakstāms, un ja kādam stāstīsi, nesapratīs.
nekas, es stāstu. - Current Music: Enigma - Return To Innocence
- 8 commentsLeave a comment
- 12/3/04 03:03 am
-
Vecums pielīp... Jā gan. Tikko atgādināji, ka esmu vecs. Kā jau visi. Un izrādās, aprakstošajā vārdu savirknējumā "[vienalga cik] gadu VECS(-a)" nebūt neslēpjas vāja, nevainīga vārduspēle, bet gan rūgta patiesība. Cilvēks jau ir virtuāli vecs ar piedzimšanas brīdi. Vecums ir nevis gadu skaits, bet potenciāls dvēseles stāvoklis. Vēl kā pa miglu atceros, cik vecs es jutos, kad pabeidzu bērnudārzu :)) Tās ir manas izjūtas, ko uzjundīji :]
- Reply
- 12/3/04 09:20 am
-
dziesma, kas ir ļoti skaista...un var iedzīt pamatīgā nomāktībā..
- Reply
- briesmīga mūzika
- 12/4/04 06:52 pm
-
ra
tu mani pārsteidz
- Reply
- Re: briesmīga mūzika
- 12/4/04 06:55 pm
-
tāpat kā seal - kiss from a rose. ļoti skaista mūzika
- Reply
- 12/8/04 01:40 am
-
morticia
Bet galvenais ir koncentrēties uz savu mērķi, jo tikai gribasspēks pārvalda pasauli. Izsargāties no laika zaudēšanas ir tikai gribasspēka varā.
Diemžēl, liktenis ir žēlīgs pret cilvēku, kas ar abām rokām turas pie dzīves, kas to atlaiž, tam dzīve aizbēg. Tos, kas turas pie dzīves, nāve paņem lēni. - Reply
- 12/8/04 02:26 am
-
man ļoti patika Karlosa Kastaņedas rakstītā grāmata, kurās viņš apraksta nodzīvotos gadus pie indiāņa un indianim ir satriecoša filosofija un ja nemaldos, atd tur bija tieši runa par mērķiem.
vajag iet uz mērķi, bet nevajag fanātismā aiziet, gaidīt rezultātu, jeb kaut ko grandiozu.
žēl, betes nemāku teikt kā tur ibja, bet bija labi.
Tev es gribētu piekrītu:) - Reply
- 12/8/04 11:42 pm
-
kad izlasīsi padalies ar mani iespaidos.
bet es lasīju tikai "turpmakās sarunas ar donu huanu"
citas daļas nav vēl sanācis skatīt. - Reply