un citāts no filmas vakar: "ko tad viņa tev var iemācīt? kā skaistāk skumt vai cik daudz vārdos nosaukt asaras?" kaut kā tā.

nja.

Poruks bija ņaudulis, mēs dzīvojam 21.gs, mēs nevaram ņaudēt un attaisnot savu nespēju dzīvot ar to, ka kādreiz bija savādāk. Mēs esam pārāk nopietni, asaras un sēras mūs noslīcinās mūsu pašu nostaļģijā pēc neesoša gadsimta, kur "tādiem kā mums noteikti bija dzīvot vieglāk". Mums jāiemācās neprātīgi smieties, tikai tad mēs varēsim būt "dzejnieki".

P.S. šeit "mēs" (var arī bez pēdiņām) esam tikai retoriska forma.

neviens neliedz nedz smieties, nedz dzīvot savādāk. Tava izvēle. :) kas kuram tuvāks,
man patīk tas Poruka citāts, neatkarīgi no tā vai viņš savas dzīves laikā ņaudēja vai rēja.

njaa, saskatu dalju patiesiibas

manliekas,ļoti precīzi raksturots.... ,)

ehh...
tie ir tikai vaardi..

aa, jaa... kaa tev ar gjitaaroshanos?
gribu redzeet ar savaam aciim kaa tu progresee :)

mi mi, si si, re re....
mācos notis uz grifa, spelēšu pēc notīm kaut kad nākotnē.

kad Tu būsi sagaidāms šai pusē....? ,)

nemāku teikt.
varbūt kādu dienu spontāni, iepriekš neplānojot piekāpšu.

hm.asociacijas.vai vari asaras sevi paturet lai butu dzejnieks?

...hiding the tears in my eyes....cause boys don't cry boys don't cry

skatos šis citāts Tevi ļoti ir piesaistījis! :)