ak jel...man ir luugums - uzraksti kaut vienu tikpat garu dzejoliiti jautraa un bezbeediigaa stilaa, piemeeram beernu dzejoliiti ;)

ak jel...bet tas jau nav drūmais un "depresīvais" dzejolis, tas ir par to, ka cilvēkam vaig rast dvēseles mieru, izoleties no ārpasaules un nedaudz laicinu veltīt sev, atpūtai! un kas tad te tik bēdīgs?

cilveeks kaa taads pats par sevi uzdzen vienu lielu beediiguma apzinju...nu labi, tad neraksti jautru, uzrakstu dejoliiti beerniem! luuk taa!

„Pūkas”

Kad papeļu pūkas
Pilnas ielas pildīs
Tās kā ziemā sniegs
Bērniem sirdis sildīs

Varbūt kādam
Būs nāvīgs prieks;
Varbūt arī alerģisks
Un kņudošs miegs.

Pūkas gaisā dzīres rīkos
Vēja pūstas projām steigs
Tās pēc trotuāra sejas tīkos
Un maratonu klusi beigs.

Pa ielu sētnieks ātri trauksies
Visiem laipnu smaidu veltīs
Pūkas lielā putrā jauksies
Kad tās rokās knaši tverstīs.

pirms dažiem mēn rakstītais, bet toties pozitīvi romantisks :)))

nu jaa shitas jau ir labaaks un smukaaks un jautraaks, un miiljaaks un bezbeediigaaks :) paudies tev sauliit, man patikaas!

skaisti.. !!! Lasot dzejolīti.. pārņem tāda sajūta... silta... sirdij tīkama... patiešām.. skaisti... (vairāk pat nekā nespēju pateikt)

tas tikai mani priecē!
paldies.
:)