Uj, kā latviešu fotogrāfiem(vīr.dz) patīk puskailas vai pilnīgi kailas sexbombas fočēt. bet nejau tās noskaņīgās bildes, vairāk gan uz playboy tipu velk. bet nafig noskaņu, dziļu domu, ja ir PUPI un PAKAĻA?
nu protams, gadās arī izņēmumi, bet nu ļooti bieži bieži tā arī ir, nofočēju kvalitatīvi pupus un nu esmu superkruts un profesionāls.


ajj, man šonakt stulbs un lecīgs noskaņojums, tas nozīmē ka jāiet gulēt. Nighty night!

Es tikai vakar konstatēju ka esmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem patīk vairāk dot mīlestību, nekā to saņemt pašai.
Un ja es to nevaru nevienam dot, es jūtos tukša, noskumusi.

man tā gaļas kleita nepatīk.

Uzskatu ka ir 2 tipu fotogrāfi -
1) Wannabe fotogrāfi
2) fotogrāfi kuriem ir TALANTS un GAUME.

Un cik skatos internetā, abi divi ir pietiekoši daudz.

P.S - kaut kas ne pa tēmu -
kā atkausēt puiša auksto sirdi? (ja tas vispār ir iespējams)

Godīgi sakot, man sāk pazust ticība tam, ka uz pasaules eksistē tā saucamie soulmates vai, ja runājam par vīriešiem, tad patiešām JĒDZĪGS vīrietis.
man laikam līdz šim nav tā īsti paveicies jo iepazītie vīrieši(protams tie, kas nav pazīstami vnk kā draugi/čomi, bet gribētos-romantiskāk) ir vienkārši ... dumb.

meklēju kādu vīrieti, kurš mani pārliecinās par pretējo. I dare you. I double dare you.

Īstenībā esmu izmisusi, nobijusies un gribās bimbāt, bet es to nevienam neizrādu. Nav jau arī vajadzības, tas būtu ļoti muļķīgi.
Meklēt kaut kur/kādā palīdzību vai atbalstu arī nav spēka. Es laikam esmu apradusi ar domu ka esmu viena pati un man vienai jācīnās tālāk.
Vot jā, lielas meitenes neraud(vismaz ne citiem redzot).

http://twitter.com/50CENT
Ir uz pasaules arī šādi mērkaķi. lasu un domāju, cik zems līmenis.

Tikko noskatījos ļoti interesantu filmu -The Fourth Kind ( http://www.imdb.com/title/tt1220198/ )
Dažos brīžos filma man šķita ļoti pārspīlēta un vilka uz fufeli, bet dažos brīžos ļoti tuvu tam, kam es pati ticu. protams, visi notikumi filmā ir fake, bet es uzskatu, ka to skatoties, ir patiešām jāiztēlojās, varbūt līdzīgi gadījumi patiešām arī notiek ar citiem cilvēkiem uz šīs zemes.
Filmā bija viena interesanta teorija, ka citplanētieši apmeklē daudzus(vai pat visus) cilvēkus, tikai mēs to neatceramies. faktiski, mums to nevajadzētu atcerēties. viņi mūs savāc, izmanto visādiem eksperimentiņiem un pēctam mēs turpinam dzīvot pat nenojaušot, kas ar mums notiek. Filmas varoņi cenšās noskaidrot kas ar viņiem notiek un kāpēc, bet manuprāt tas ir pilnībā bezjēdzīgi. Tika noskaidrots tikai tas, ka citplanētieši viņus savāc eksperimentiem, bet nekādu īpašo kaitējumu nenodara. Bīstami tas paliek tikai tad, kad viņi cenšās atcerēties kas tieši ir noticis un pārbīstās no redzētās patiesības. blablabla,es atkal varu baigi aizmuldēties par šito filmu, bet tomēr rakstīšu īsāk.
Man nepatika kā šajā filmā tika attēloti citplanētieši, tobiš - ļauni. manuprāt viņi ir neitrāli. ne labi, ne ļauni, viņi vienkārši ir. Un tad esam mēs, bailīgie cilvēki, kuri atsakās ticēt jo ir bail. Bail no tā, kam mūsu (salīdzinoši) primitīvās smadzenītes nevar rast izskaidrojumu.

Un es varētu citplanētiešus un cilvēkus salīdzināt ar, piemēram, cilvēku un... mazu, nesen piedzimušu kaķēnu. mēs mazo, apjukušo dzīvnieciņu paņemam rokā tikai, piemēram, lai paglaudītu vai vienkārši paturētu rokās jo viņš ir tik sasodīti piemīlīgs. bet kaķēns pat nesaprot kas ar viņu notiek, viņš nemitīgi ņaud, nezina kas ir cilvēks un varbūt viņa dzīvība ir apdraudēta. acis jau vēl pat nav atvērušas, viņš neredz.

vārdu sakot, mēs vienkārši nezinam, nesaprotam un tāpēc baidāmies, atsakāmies ticēt.
Yep we're not alone.

aaa, es te rakstu rakstu un jau aizmirsu ko gribēju ar šo visu pateikt. kko par filmu laikam. lai nu kā, iesaku noskatīties, ja gribat aizdomāties par NLO un visām šitām lietiņam.

Ko tu šodien labu un noderīgu izdarīji? es, piemēram, izgāju Prince of Persia : Sands Of Time.
Nākošais manā listē - PoP: Warrior Within. *geeky*

Es visu savu dzīvi esmu uzskatījusi par vienu lielu cīņu.
cīņu ar sevi un visu pārējo ar ko sastopos. un tas ir grūti, it īpaši tad, ja dažās cīņās zaudē. un es arī nogurstu, man gribās atpūtu.