Totāls nūģisms!
Šodien pirmo reizi izjutu slodzīti- pārāko slodzīti. Vairāk par 2 h stāvēju kājās vijoles klasē un vilku tizli līdzenu skaņu ar lociņu pār stīgām. Aizraujoša nodarbe- pilnīgi liekas, ka esi iemesta melnajā caurumā. Ik pa brīdim pat aizsapņojos un tikai tad, kad man lociņš nokrakšķēja vai citādāk nebija pa prātam skolotājam, es pispiedu kārtā tiku atgriezta realtitātē. Crap! Solfedžo stundā gan skatījos ārā pa logu vai apātiksi blenzu skolotājas mutē ar trulu skatienu. Nesapratu ne vārda no sacītā, tikai māju ar galvu. :D Pilnīgi kā man smadzenēs būtu uzvelkamais mērkaķītis ar šķīvjiem rokās. :] Piedodami pirmajām stundām. Ik pa brīdim apspiedu žāvas un pa pusklasi burkšķošo vēderu. Mm, patiešām aizraujoša diena.
Vēl vakarā pavazājos apkārt, apēdu spinātmaizīti, divus gaļas pīrādziņus( mm, nu tik mīksti un kraukšķīgi) un padzēru ananāsu sulu.
Šovakar atkal kā ierasts kopš pirmdienas, kad man uzdāvināja šekspīra sonetus, izlasīšu vienu no tiem un likšos uz auss. :)
Saldus sapnīšus visiem! ^^