red_hair_zane
05 Novembris 2007 @ 20:07
 
Gāja meitene pa ceļu skumji un lēni,
Laternas viņai aizejot izdzisa.
Dzeltenas lapas krita no kokiem un liegi skāra meitenes plecu.
Viņa- zodu paslēpusi siltajā vilnas šallē,
Neatskatīdamās turpināja ceļu
Pretī nezināmajam klusumam un rudenim.
Sacēlās stiprāks vējš, zaļās acis pieplūda asarām.
Neko neredzot, viņa neapstājās.
Gāja pret vēju.
Domās jaucās viens cilvēks-
Vēlos to aizmirst, tik ļoti.
Sirds iesmeldzas, izskan nopūta,
Rokas stīvi savelk ciešāk mēteli.
Kaut nebūtu viņu satikusi.
Kādēļ tādas sāpes?...
 
 
Sirdī:: frustrated
Galvā:: Apocalyptica- Faraway