red_hair_zane
03 Oktobris 2007 @ 19:48
 
Mammīt mīļo!
Jūtos dīvaini slikti. Pār kauliem skrien tirpas, ir sāpīgs klepus, nāk kauciens. Nav kas mani samīļo!
Esmu puslīdz izmācījusies, varbūt pamēģināt kko sacerēt?
....
Klusu pakšķ lāses pret palodzi,
Es tik stiklaini skatos uz iedegto spuldzi.
Klusu pie sevis cīnos ar asarām,
Tās tik viegli neatkāpsies,
Līdz eņģelis neieradīsies.
Tās notraukt viņš steigs,
Manas skumjas mazināt sāks,
Kad nomoda sapņi mocīs,
Viņš mierinošus vārdus sacīs.
Grūtos brīžos būs tuvumā,
Nepametīs.
P.s. pirmais sacerētais dzejolis ar atskaņām...
 
 
Sirdī:: melancholy
Galvā:: Cruachan- Ride On