mani satrauc bezgalīgās sarunas un iespēja nesatikties.
bet negribu tā, kā ir tgd.
tu esi 2ais. un man ļōti tas nepatīk, jo zinu, ko tu darīsi nākamnedēļ. un es negribu.
bet visapkārt romantika valda - grāmatās, filmās, dzīvē. un man gribētos ielīst kādā alā un pazust līdz brīdim, kad aizmirsīšu.
es gribu mājās noslēpties.
un aizmirsties slidojot/dejojot/klaiņojot.
un laikam arī tā darīšu, kaut gan zinu, ka nāksies mocīties līdz 3dienai.
man šķita, ka tas bija patiesi - es kļūdījos. un tu nevari iedomāties kā tas sāp.
un nekad arī neuzzināsi jebšu man gribēsies tev iekliegt sejā, lai arī tu sajustos nožēlojami. vismaz tikai to brīdi.
es ticēju, ka var pastāvēt parasta draudzība, bet kļūdījos un tgd to saprotu. bet ja tā padomā, tad, laikam, tā jau arī ir. un ir tikai 2 cilvēki bez simpātijām abpusējām/vienpusējām. un tas tomēr tik ļōti smeldz. un arī vakardiena nebija diez ko jauka. es cerēju, ka tas ir tikai nelabs sapnis, bet čušš. viņš pateica to tik skaidriem un atklātiem vārdiem..
*neticās, ka kāds tik ilgi ir spējis ko lolot un pēķšņi atklāties. laikam arī viņam ļoti sāpēja, ilgi, jo grūti atrasties līdzās, i know, bet viņš nevairījās.
*citam viss ir skaidrs, tā pat kā man. viņš atklājās.
*vēl kādam šķiet interesanti mani sasiet.. uh.
*svešajam ir vienalga, jo nav ne vienpusības, ne abpusības. tas vismaz priecē. bet ļōti maz, jo pārējiem sāp. tā pat kā man tgd. laikam atmaksa reiz atnākusi. eh, dullā es. laikam visp nedrīkst no mājas līst laukā.
es cerēju, ka būs ideāls vakars, labu draugu vakars. bet nē. tas nekas, ka tas bija ļōti sen, nu bezgal, pirms gadiem 4>. laikam. mani samulsināja.
atklāja.
pats atklājās.
bija godīgs kā draugs.
me too.
aizvainojums tika parādīts un risināts.
viņš smēķēja - uztraucās - es viņu satraucu ar nevajadzīgiem jautājumiem.
un pus nakts negulēta.
mammas zvani.
nevēlēšanās doties prom.
un smaids, tas jau vien izsaka visu..
domas, tovakar/vakar/šodie/rīt/parīt/ilgi vēl..
es zinu, ko man nozīmē neatvairāmi smaidi - manu bedri, kurā nevilcinoties iekritīšu.
tik viegli mani pakaļaut.
es pakļāvos. stulbi man.
laikam satikšānās doma nebija laba..
man slazds.
bet negribu tā, kā ir tgd.
tu esi 2ais. un man ļōti tas nepatīk, jo zinu, ko tu darīsi nākamnedēļ. un es negribu.
bet visapkārt romantika valda - grāmatās, filmās, dzīvē. un man gribētos ielīst kādā alā un pazust līdz brīdim, kad aizmirsīšu.
es gribu mājās noslēpties.
un aizmirsties slidojot/dejojot/klaiņojot.
un laikam arī tā darīšu, kaut gan zinu, ka nāksies mocīties līdz 3dienai.
man šķita, ka tas bija patiesi - es kļūdījos. un tu nevari iedomāties kā tas sāp.
un nekad arī neuzzināsi jebšu man gribēsies tev iekliegt sejā, lai arī tu sajustos nožēlojami. vismaz tikai to brīdi.
es ticēju, ka var pastāvēt parasta draudzība, bet kļūdījos un tgd to saprotu. bet ja tā padomā, tad, laikam, tā jau arī ir. un ir tikai 2 cilvēki bez simpātijām abpusējām/vienpusējām. un tas tomēr tik ļōti smeldz. un arī vakardiena nebija diez ko jauka. es cerēju, ka tas ir tikai nelabs sapnis, bet čušš. viņš pateica to tik skaidriem un atklātiem vārdiem..
*neticās, ka kāds tik ilgi ir spējis ko lolot un pēķšņi atklāties. laikam arī viņam ļoti sāpēja, ilgi, jo grūti atrasties līdzās, i know, bet viņš nevairījās.
*citam viss ir skaidrs, tā pat kā man. viņš atklājās.
*vēl kādam šķiet interesanti mani sasiet.. uh.
*svešajam ir vienalga, jo nav ne vienpusības, ne abpusības. tas vismaz priecē. bet ļōti maz, jo pārējiem sāp. tā pat kā man tgd. laikam atmaksa reiz atnākusi. eh, dullā es. laikam visp nedrīkst no mājas līst laukā.
es cerēju, ka būs ideāls vakars, labu draugu vakars. bet nē. tas nekas, ka tas bija ļōti sen, nu bezgal, pirms gadiem 4>. laikam. mani samulsināja.
atklāja.
pats atklājās.
bija godīgs kā draugs.
me too.
aizvainojums tika parādīts un risināts.
viņš smēķēja - uztraucās - es viņu satraucu ar nevajadzīgiem jautājumiem.
un pus nakts negulēta.
mammas zvani.
nevēlēšanās doties prom.
un smaids, tas jau vien izsaka visu..
domas, tovakar/vakar/šodie/rīt/parīt/ilgi vēl..
es zinu, ko man nozīmē neatvairāmi smaidi - manu bedri, kurā nevilcinoties iekritīšu.
tik viegli mani pakaļaut.
es pakļāvos. stulbi man.
laikam satikšānās doma nebija laba..
man slazds.
mūzika.: reamon.
patraucēsi?