Tev neviens netraucē to izdzēst un uztvert par nebijušu.

Manuprāt, dzeja sevī ietver sirrēālismu. Vismaz Latvijā sirreālisms visbiežāk ir dzejā nevis prozā. Labi - nerunāju par vizuālo māksu/glezniecību Latvijā, kurā ar to vispār gandrīz neesmu saskāries.
Grotesks, melanholisks vai sirreāls, tam tomēr tik un tā jābūt pareizam. Bet nu tas tā.
Atzīšos, ka šizofrēniskas nesaistības šeit tiešām redzu maz. Varbūt vienkārši esmu pie tādām pieradis.
Turklāt, nejautā man, vai es zinu kādu vārdu, zināt vārdu un prast skaidrot tā nozīmi nav viens un tas pats. Bet labi, atzīšos, varu gan vienu, gan otru.