red's Journal
|
|||||||||
| Tuesday, November 16th, 2010 |
|
||||
|
... tu stāvēji tieši man blakām un kliedzi tu kailās delnās man dvēseli sniedzi bet es biju akls savās saulesbrillēs un teicu, ka mani neviens vairs neieķīlēs un nepiespiedīs būt prastam tu smaidīji un teici laikam ir gods būt nesaprastam ... |
||||
|
|
|
||||
|
... tavos matos un kliedzienos ieplestām acīm es skatos un brīnos aiz smiekliem es sasprindzis cīnos ... |
||||
|
|
|
||||
|
... un kratos bezjēdzīgos smaidos kā toreiz kad brīvāks par brīvu es laidos pār kraujai no malas bez spārniem es ļāvu tev mani nest uz vārdiem ... |
||||
|
|
|
||||
|
... un nebāz man savu grāmatu acīs man dziļi vienalga ko viņa sacīs šis klaudziens jau iecērt manus pirkstus tavas dvēseles durvīs vai tiešām es arī vienreiz nedrīkstu justies mazliet burvis? ... |
||||
|
|
|
||||
|
tas viss apmēram no 98. gada, pusdienasgrāmata piedragāta ar līdzīgu stilu. lasu un brīnos, kaut kur pats sevi vairs nepazīstu. jūtu, ka atmiņas pielāgojas un konkrētā mirkļa realitāte šodien jau sen pazudusi, palicis tāds wishful remembering par notikumiem, cilvēkiem. šokējoši, ka nespēju atcerēties atsevišķus cilvēkus, kuru vārdi minēti kontekstā, kas liecina par zināmu saistību ar tā laika ikdienu. jebkurā gadījumā interesants travel back in time |
||||
|
|
red's Journal
|
|||||||||||