Šorīt sms formā saņēmu pirmo uzaicinājumu uz darba interviju vienā apģērbu veikalā. Vieta, manuprāt, ir potenciāli laba, stundas nē, jo pusslodzes darbs, bet, paļaujoties uz to, ka jebkura intervija ir labs treniņs, būs vien uz to interviju jāaiziet. Lai arī nedēļas nogale Londonā beigās bija izcili nogurdinoša un principā atkal veltīta citu priekam, kaut kā sanāca noskaņoties uz aktīvākiem darba meklējumiem un, iespējams, tas arī vainagosies panākumiem, jo vakar, ieklīstot vietējā viesnīcā, sanāca uzrauties uz latvieti, kura bija šausmīgi pozitīvi noskaņota un solījās man par katru cenu palīdzēt dabūt darbu. Pēc tam, kad atstāju CV, viņa vēlāk piezvanīja un pastāstīja, ka rekomendējusi mani darbam reģistratūrā kā savu draudzeni vienas citas viesnīcas menedžerim tajā pašā viesnīcu tīklā. Nelaime tikai tāda, ka menedžeris līdz 18.maijam ir atvaļinājumā un līdz ar to ir jautājums, cik lielas cerības uz to ir vērts likt, lai gan man liekas, ka tas ir cerīgāk, nekā vienkārši sūtīt cv. Bet kopumā šāda atsaucība un vēlme palīdzēt bija baigi pārsteidzoša, īpaši zinot latviešu tautas nacionālās īpatnības. Bet nu jā, drošvien neviens cits, izņemot mūs pašus, tās neizmainīs.
Dienas režīms gan ir diezgan lielā dimbā. Vakar nolūzu septiņos vakarā un tad atkal pavadīju bezmiega nakti, lai nolūztu septiņos no rīta un pieceltos tagad. Šodien dejošana+jāuztaisa bankas konts+jāaiznes anketa vēl vienam bāram, kurā sagribēju strādāt un laipns aziātu izcelsmes pusis man vakar, dodot anketu, samācīja, kas jāraksta, lai mani pieņemtu. Tā kā cerības ir.
Un Santa, brauc šurp strādāt te.

Kad izdomāju, ka šajā mājā trakāk vairs nevar būt, ieejot virtuvē, ieraudzīju pa grīdu ložņājošu ap 5cm garu gliemi. Saņēmu visu savu drosmi rokās un ar šaufeli izšvurnīju pa pagalma durvīm, bet vispār gliemji un sliekas laikam ierindojas manis nemīlētāko radījumu topa augšgalā.
Šodien aizpildīju netā daudzas application forms un šur tur nosūtīju cv, kā arī uzcerēju skaistu motivācijas vēstuli Topshop, kurā gan īsti neatspoguļojās tas, ko izbijusi žurnāliste bez nopietnas iepriekšējās retail pieredzes varētu meklēt apģērbu ražotāja gigantā, ja nu vienīgi sensāciju, bet tas laikam neder. Eh, psh. Savukārt application formās ir jāpilda nenormāli "stilīgi" situāciju testi, jeb, kā to nosauca Marks&Spencer - "talent tests". No sērijas: Tevi steidzami sauc menedžeris un tu ej cauri pārtikas preču nodaļai un ieraugi ka kāds pircējs pa grīdu izbēris tējas maisiņus un tos izmisīgi lasa, bet tu šodien strādā citā nodaļā, turklāt, ja tu piestāsi palīdzēt, menedžeris, visticamāk, nomirs Tevi nesagaidījis. Lai nebūtu absolūti sarežģīti, ir atbilžu varianti, bet neviens no tiem neietver opcijas palīdzēt visiem vai pasūtīt visus d!rst, līdz ar to beigās pēc šāda testa aizpildīšanas tajā pašā Marks&Spencer mājaslapā pēkšņi uzzinu, ka cilvēkus ar tādiem talantiem, kādus testā uzrādu es, viņiem šobrīd nevajag un es pēc sešiem mēnešiem varu mēģināt vēlreiz. D!rst!
Nekas, gan jau drīz iestāsies izmisuma fāze, kad izrādīsies, ka mani pieteikuma vēstulēs izceltie talanti nekam neder un tad būs jāķeras pie aktīvā mārketinga, ejot un piedāvājot sevi visos iespējamos veidos. Tāpat uz West street ir iestāde "Honeypot" ar neona sieviešu figūrām uz fasādes un lepnu paziņojumu "staff always required" līdz ar to gan jau tik bezcerīga situācija nav ;)

Papildus visam citam šovakar nodomāju, ka ļoti iespējams "Krēslas" trešā daļa paliks neskatīta, vismaz kamēr "Summit Entertainment" turpinās taisīt tik rītardotus plakātus kā šo vai šo , kas labākajā gadījumā būtu piemēroti 90 gadu fantastikas romānu ekranizējumam. Brr...