Es, protams, zinu, ka tas visus ļoti satrauc, ka es šodien noepilēju kājas un atklāju necerētus apvāršņus aiz sava sāpju sliekšņa. Tas varētu būt kādas dziesmas teksts. Copyrights ir manas, kā jau daždien.

Man liekas, ka kopš Īrijas esmu atmetusi pasaules iekarošanas plānus kā kaut ko, ko cilvēks sāk perināt tad, kad par daudz vārās savā sulā. un, un, un tagad man vajag tikai mazumiņu laimītes un plašāku redzesloku un pilnu pasauli ar vietām, uz kurām jāaizbrauc.




P.S. morra atrada draugu. draudzīga morra nav morra, draudzīgums nav stāvoklis, kurā morra varētu pastāvēt. un kur lai morra tagad paliek, lai paliktu morra?

Aktīvi nodarbojos ar delikatešu gatavošanu mājas apstākļos, vakar suši (kurš pēkšņi visiem garšoja tā, ka mums beigās nepalika tikpat kā nekas, jo ciemos atbrauca rihis , sava daļa tika arī vecākiem un mums beigās palika tikai kādi 8 gabaliņi, kuri pazuda nemanot, tad tika sojā mērkts viss iespējamais mājās atrodamais un jā). Šodien grieķu salāti-beidzot tādi, kādus es labprāt saņemtu aizejot uz restaurantu- ar gurķiem, tomātiem, papriku, sarkano sīpolu, olīvēm un salātlapām, fetas sieru un valriekstiem proporcionālos daudzumos, nevis trīs salātlapu kaudzē paslēptiem gurķa gabaliņiem, 2 olīvēm un 3 fetas gabaliņiem. Aj.

Nopirku etiķi, un nevaru dabūt vaļā pudeli