klausos Blantu un domāju- tā ir stagnācija vai nē.
vakar dzēru vīnu, ļoti, ļoti lētu, bet tas darīja mani tik ļoti laimīgu, pat lāgā neiesitot galvās, bet kājās gan. un pa virsu vēl vermutu ar vīna piegaršu un mmm...
es neteiktu, ka esmu gatava jau ziemai, bet bet man tas sniegs patīk.
Un es turpinu sapņot par Dublinu.

Ņurcu seju rokās.
Jābūt taču kaut kam, kas man sagādās prieku.

Es gribu dzert alu ar Rihi un Osi.
Un gribu to jau vairākas dienas.
Un jau jūtu rūgtu alu mutē. Tikai nav alus un neviena nav.
Un es nopietni meklēju kādu, kurš ar mani sadzers. Un nestāstiet, ka jūs neviens vairs nedzerat.

ar katru gadu arvien klusāk, bet bet mani tas nezin kāpēc tā vairs neuztrauc.
varbūt tas ir vīns, varbūt tēvs, kas ar osi, rihi un andreju skaļi pārspriež latviešu filmas, ir labi.
un, neraugoties uz to, ka dzimšanas dienas jau labu laiku nav būtiskas materiālā un mantiskā labuma vairotājas, eees negribu, lai tā beidzas.
viena diena, kad viss ir nedaudz vienkāršāk, jo cilvēki Tevi mīl nedaudz vairāk:))
silti un mierīgi-
happy birthday!










:)