Parāde bija skaista. Man patīk parādes.
Uguņošana bija skaista. Gan no mājas balkona, gan televizorā.
Joprojām neesmu iemācījusies laicīgi atiet no spoguļa un labs outfits man allaž ir bijis svarīgāks pat par faktu, ka es kaut ko jau kavēju.
Dickens ir jauka iestāde, man parīk Dickens, tur ir Cloudy Apple un Guiness.
Man vispār patīk pavadīt laiku ar Rihi un Osi. Un varbūt tā nav galvu reibinoša izklaide un uzdzīve, bet man viņi patīk.
Un tad, kad vairs nebūs Nato samits, es pirmoreiz iešu uz Essential.
Un vispār es domāju, ka ir laiks pastaigāt pa klubiem.

Pirmdien- pirmā ģitāras nodarbība. Slapji, drebelīgi un neveikli pirksti uz kuriem skatās, skatās un SKATĀS, un kuri vairs nespēj izdarīt neko un skolotājs, kas saka labiii (ne jau par manu ģitārspēli).
Otrdiena, ģimenes ierašanās atpakaļ rīgā, hantele, īru čipsi un ziemassvētku motīva apakšbikses ir mans guvums. Lekcijas tiek nobastotas- en avant la musique!- klavieres, klavieres, kas beigās skan pat skaisti, bet, mūzikas skolā, protams, viss tiek nojaukts un etīde izklausās draņķīgi, solfedžo apjausma par savu intervālisko debilismu, kas turpina mani bendēt arī mūzikas teorijā. 1:0 īru sidra labā, kas rezultējas totālā miglā un smieklos un nespējā palīdzēt andrejam ar referātu, bet ir tik labi.
Trešdien negaidīta veiksme ar andreja referātu. Tas gan nav pa nakti uzrakstījies pats, bet pasniedzēja ir žēlīga un, tā kā šķiet, ka viņa ir vecmeita, viņai andrejs iepatīkas. Pēcpusdienas snaudiens 1. auditorijā uz galda, no kā gan pamostos, jo kursabiedrs brutāli parauj aiz elkoņa. Vēlāk, kad rādu šim pašam kursabiedram, manuprāt, perversu spuldzīti, mani, protams, piespiež lasīt visiem priekšā abstrahētu dzeju. Bet diplomātija ir fantastiska, tikai neviens man zināms vēsturnieks vēl nav izbēdzis no balss pieklusināšanas, 1.PK pieminot. Citu cilvēku algas dienas svinēšana, alus ir labs un iedzert nav grūti.
Apbrīnojama spēja piecelties un aiziet ceturtdien uz lekcijām, un- paldies Dievam! Man uz diviem pēdējiem mēnešiem VFF piešķirta stipendija.
Bāc, istabā atstāju aizdegtu sveci.

Citreiz cilvēki runā par lietām, kurām it kā nevajagot ļaut sevi ievainot, bet man liekas, ka attiecībā uz dažām lietām tas ir neizbēgami. Un var muldēt sev un citiem, bet to agri vai vēlu noliegt vairs nevar.
Jā, bet bija laiki, kad es par to nedomāju.
Un bija labi.

Nu tad...when I were young.
Dzeriet sidru.