Braucu autobusā un domāju, ka ir daudzas lietas, kas saistītas ar manu pagātni, ko es nestāstīšu nekad nevienam. Vismaz pilnībā ne.
Es vislabprātāk tās, protams, aizmirstu. Bet mani kaitina apziņa, ka tām ir pēdas manā tagadējā apziņā un psihē.
Nekad nenovēlu nevienam. Lai vai kāds sīkums tas liktos.