Plein de fautes me ca m`est egal. Hier j`ai vu un film fabuleux "Un long dimanche de fiançailles ". Mm...des paysages jeunes et demi-brunes. La musique de piano. Et l`histoire...Me rappellait un petit peu "Le fabuleux destin d'Amélie Poulain". Mais cette idee, ce style different, je n`en ai assez. Les textes dans ce film me rappellait ceux qui sont crees dans ma tete souvent.
Apres le film, j`ai fume une paire de cigarettes et je l`ai discute avec mes amis. Elles etaient bien impresionees ausii. Apres tous ces "au-revoir" et voila j`ai marche toute seule dans la centre de Riga. Pleine de reves et des idees bizarres et radicaux... Hm..
Je suis allee a l`eglise qui se trouvait pas loin de marchee centrale. Hmmm. Et la tous mes reves et mes sentiments ont change...Par une seule action. Ah, peut etre je m`enquiete trop. Ne sais pas. Mais ce qu`il a fait completement a changee tout. Ne sais pas. Nous sommes alles a la maison, nous etions ensemble mais je me sentait comme j`etais avec une piece de glace. C`etait moi qui devait sentir mal, mais c`etait lui qui m`a fait sentir responsable de cette situation. Alors je l`ai abandonne, je suis descendu de bus et j`ai marchee a la maison au pied.

Je peux pardonner. Mais je veux comprendre. Pourquoi?
Qui l`a fait penser qu`il peut utiliser son force pour me faire faire qch.
Ce n`etait pas ses droits. Il n`a pas de droits.
Aujourd`hui je fume et pense.
J`ai voulu faire le rollerskating mais j`ai decouvert que je les ai perdu. Ou?
Toujours j`espere a recevoir quelque reponse.
Quand?

Cīnos ar grāmatu "Hitlers un Musolīni. Slepenās sarunas". Vai nu esmu stulba vai akla, bet es daudz kur šai grāmatā patiešām neredzu nekādu loģiku un, izlasot teikumu, kurš sākas ar vārdiem "Ir acīmredzami, ka..." ir pilnīgi skaidrs, ka nekā nedz loģiska, nedz acīmredzama tur nebūs. Varbūt tā grāmata tiešām ir domāta augstākiem prātiem, bet mani patiesi interesē, pa kuru laiku Itālija paspēja vēl pirms Hitlera un Musolīni tikšanās Brennera pārejā kaut ko izdarīt ar zemūdenēm, tojestj, pakarot ar Sabiedrotajiem (starp citu- velns viņ zin kur), ja duče ilgi vilcinājās ar Tērauda pakta saistību pildīšanu, resp., iesaistīšanos karā, palīdzot Vācijai.
Tagad domāju par to, vai lasīt tālāk vai nē. Gribas apelsīnu, apelsīns ir, tikai negribas noķēpāt grāmatas lapas. Vēl grāmatā tak laikam speciāli biju ielikusi lapiņu, uz kuras reiz biju pūtusi "Kenzo Jungle Elephant", smaržu, kura man patīk ļoti, ļoti. Tagad nes visa grāmata un man šķebina ļoti, ļoti.
Vērtīgāka laikam būtu cita grāmata, ko man uzdāvināja uz žetonvakaru, "Latvija 20gs"(laikam tā bija pareizi, ne?). Bet nu ar atsevišķiem izņēmumiem man Latvijas vēsturē daudz kas atbaida. Teiksim, Ulmaņlaikus es esmu "atēdusies" uz neatgriešanos. Tjā, pati nezinu, kas atgrūž, kas pievelk.
Gribas ļoti skrituļslidas. Bet tās laikam kora mājā. Ja nebūtu tāaads slinkums braukt pakaļ. Tagad laikam tāpat vairs netikšu iekšā.
Ārā silts un nesalst. Ja es spētu sakārtot prioritātes, būtu ļoti labi.
Ko lai palasa un vai vispār ir jālasa?

Nokarināju no balkona durvīm izkaltušās rozes no žetonvakara. Tad atcerējos, ka bija baigi jauki (Paldies, Kārli) tādas saņemt. Pārlaidu skatu pār visu lielo izkaltēto rožu trauku. Moš jākarina klāt zīmīte, kad man kura roze dāvināta. Pēcāk būtu tik kruti apskatīties un atcerēties. Citādi aizmirstas.
Kārli, kas man ir jālasa, lai labi noliktu eksāmenu (un nesaki- mācību grāmata, pat ja tā ir pareizā atbilde)?:)

Nekādi nespēju atrast, kur esmu nogrūdusi kompī daļu ZPD. Skujot kājas, vairākas reizes izdevās iegriezt un tā nu es lēni noasiņoju savas bikses. Vakarus vajadzētu aizliegt, nez kādēļ vakaros smadzenes sāk domāt un to man šobrīd nevajadzētu nemaz.
Piedodiet, ka visu laiku uzbāžos ar saviem postiem.
Esmu izpīpējusi gandrīz veselu paciņu cigarešu pa šo dienu un paspējusi apnikt māsai. Tēvs arī neizturēja un aizbrauca uz kaut kādu salidojumu.
Man arī gribas piedzerties.
Biju laukā ar skrituļslidām (tēva, 44 izmērs), bet nekur tālu neaizbraucu, jo māsa nokrita un sasitās un bija jābrauc mājās.
Nopirku aizvkar tēju ar nosaukumu "Nepabeigtais skūpsts", atceros, ka kaut kad dzēru un man ļoti garšoja.
A kā var nepabeigt skūpstu?
Pilns kompis ar man mīļām filmām. Gribas kaut ko skatīties, bet apziņa, ka tik daudz jāpadara neļauj man darīt neko.
Kur ir tas fakinais ZPD?
Jāuzvāra tēja.
Jānoskatās kaut kas.
Jāuzpīpē.
Lai neaizietu ciet...

Tikko ziņās ieraudzīju, ka miris Jānis Pāvils 2
Skumīgi. Lai arī neesmu katoliete.
Man vienmēr ir žēl, kad nomirst kāds cilvēks.
Un pēc piektdienas stundas, kurā Misāne stāstīja par viņa nopelniem poļu tautas morālajā glābšanā...
Vēl bēdīgāk.
Kas nāks vietā?
:/