Tas ir tur, kur nedrīkst iet. Kur es nekad nekļūšu dzīvesgudrāka vai beigšu domāt par to, kā varēja būt, vai kur sāpēs mazāk. Nav slikti, ka savulaik bija kaut kādi morālie kruķi, no sākuma - lai pieceltos kājās, tad- lai kleberētu kaut kā tālāk pa dzīvi uz priekšu. Tagad nevajag pat vairs tos, esmu atpakaļ uz kājām un varu ņipri doties uz priekšu. Ja ne tā sajūta, ka tā, kā pirms tam, es vairs neskriešu nekad.