Es vienkārši nicinu zaļās un baltās tējas un po, cik tās skaitās veselīgas or anything, jo katrreiz, kad es esmu spiesta tās dzert, rodas asociācijas ar sienu vai vienkārši zāli. Tējai ir jābūt melnai kā nakts (izņēmums var būt dažreiz uz sarkanajām tējām) un stiprai kā kafijai. Ne velti tēvs, ieraugot, cik daudz tējas aiziet uz vienu manu tasīti, purpina kaut ko par narkomānu dzērienu. True, kad sadzeros melno tēju ar sašķaidītiem citroniem tajā, es nereti tiešām esmu gatava (un ne tikai gatava, bet arī spējīga) gāzt kalnus.

To es atcerējos, sēžot datora priekšā ar zaļās tējas krūzi rokās, jo slinkums velties uz veikalu pakaļ kaut kam citam un koplietošanas skapī arī nekā nav. Bet tas situāciju neuzlabo ne par gramu.

upd.iedzērusi šampi, sāku šķirstīt kolēģes Avon katalogu. Damn, bet tās sievietes taču ir stulbas. Iespējams, man vajadzēja piedzimt par puisi, bet man tiešām liekas, ka samālējoties tā, kā tas ir safotografēts šeit, "kārdinoši" un "apžilbinoši" vietā var panākt tikai to, ka Tevi apiet ar līkumu. Un to saku es, kas krāsoties sāka 6.klasē.

ak, un nevajag mānīties ar to Ziemassvētku glamūru. Tāds parasti nav nekad, tāpēc nav jēgas pirkt spīdumiņiem izrotātās somas un lūpukrāsas zvaigznīšu formā, lol.