Kā tad īsti ir, vai es pati meklēju problēmas, vai tās gluži vienkārši atrod mani?
Var jau būt, ka es vienmēr visu sarežģu.
Bet nu nevar taču noreducēt visu līdz absolūtam trulumam.
Nu kāds var man pateikt, ko es daru nepareizi?!

Mīlēt. Būt mīlētam. Nekad neaizmirst savu nenozīmīgumu. Nekad neaprast ar neizsakāmo vardarbību un vulgāro nevienlīdzību ap sevi. Meklēt prieku visskumjākajās vietās. Nekad nevienkāršot to, kas ir sarežģīts un nesarežģīt to, kas ir vienkāršs. Respektēt spēku, nevis varu. Pāri visam- vērot. Mēģināt un saprast. Nekad nenovērsties. Un nekad, nekad neaizmirst.
//A.R. The cost of living.//

Es esmu pieķērusies šīm rindām. Pārlieciniet mani, ka, dzīvojot pēc tām, pasaule nekļūtu labāka. Citur es nemāku atrast sevi.

Viss. Tētis aizbrauca. Vai kāds var man apsolīt, ka tad, ja es gribētu bankā izmainīt banknoti ar lielu vērtību, lai beidzot tak varētu nopirkt šampūnu un dušas želeju, nevis gaidīt līdz rītdienai, kad man jānomaksā kkāds maksājuma uzdevums un es beidzot dabūšu normālu naudas summu, mani neapcietinās par to.

Un es nekad neesmu nonākusi tik zemiskas izvēles priekšā (ne par to naudu).
Biibii.

Man patīk tā dziesma. Ļoti. Bet tas jau nav stilīgi, jo Finch neviens vairs neklausās.
Kāds man var pateikt, ko es varu ņemties?!