Sauleszaķīša · memuāri

Aii.. Vakar bija dikti smux laiciic aaraa... Sauliite, lai gan ar zobiem, smaidiija aukstajai, slapjajai zemei, kameer koki priecaajaas par saviem kraasainajiem lapu meeteliishiem... Un juura klusi chuksteeja, kaa iet pingviiniem, un viljnji dziedaaja shupuljdziesmu visiem, kas gatavojas ziemas miedzinjam... Un lapu lietus... Kraasainas- zaljas, dzeltenas un sarkanas lapas krita no visiem iespeejamajiem lapu kokiem un iepriecinaaja visu cilveeku sirsninjas ar kraasaino lapu paklaaju, pa kuru var skraidiit, aardiities un speeleeties gluzji kaa beerniem.... Un gaiss smarzjo peec RUDENS.. Taa ir iipasha smarzja, kas liek sajusties kaa mazai un pavisam diivainai radiibinjai un ieklausiities veeja trakuliigajaa dziedaashanaa un iipashajaas dabas maates ziimees, ko vinja paraada ar katru savu kustiibu, dodot visaam lietaam savu iipasho noziimi... Njaa..
vakar patieshaam bija jauka dieninja, kas lika padomaat par dazjaadaam lietinjaam un saprast, ka dziive ir jaaizdziivo un jaapamana viss skaistais, kas mums ir apkaart...