Kā lai tiek vaļā no robežām, kuras uzlicis prāts?
Kā lai paskatās plašāk un vienkārši jūt?
Tāda sajūta, ka dzīve par mani smejas- mans fiziskais ķermenis kopā ar prātu ir čauliņa, kurā iekšā sēž viszinošā dvēsele un cenšas ik pa mirklim pašķielēt, kas notiek apkārt, atrast kādu mazu spraudziņu sistēmā, lai liktu ieraudzīt un izprast. Tādos mirkļos tu saproti, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Un nevis vienkārši redzi, ka tā ir, bet izjūti to līdz sirds dziļumiem. Tas, ko es redzu sevī tagad ir šāds:
Attiecībās ar cilvēkiem es atkal un atkal nokļūstu jau bijušās situācijās, kas man būtu jārisina atšķirīgi vai kā citādi no tām jāmācās.
Visgrūtākais ir sajust to, kas šoreiz būtu jādara savādāk. Kā lai to sajūt labāk???
Kā lai paskatās plašāk un vienkārši jūt?
Tāda sajūta, ka dzīve par mani smejas- mans fiziskais ķermenis kopā ar prātu ir čauliņa, kurā iekšā sēž viszinošā dvēsele un cenšas ik pa mirklim pašķielēt, kas notiek apkārt, atrast kādu mazu spraudziņu sistēmā, lai liktu ieraudzīt un izprast. Tādos mirkļos tu saproti, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Un nevis vienkārši redzi, ka tā ir, bet izjūti to līdz sirds dziļumiem. Tas, ko es redzu sevī tagad ir šāds:
Attiecībās ar cilvēkiem es atkal un atkal nokļūstu jau bijušās situācijās, kas man būtu jārisina atšķirīgi vai kā citādi no tām jāmācās.
Visgrūtākais ir sajust to, kas šoreiz būtu jādara savādāk. Kā lai to sajūt labāk???
A.