***
Ja reiz lecam pāri ugunij, sadevušies rokās, nedrīkstam atrauties viens no otra, tad laimes nebūs.
***
Aplīgošana ir ļoti sena tradīcija un saistās ar labas ražas un pārticības vēlējumu. Tāpēc apdzied gan miežus tīrumā, gan govis laidarā. Un: alu, alu, Jāņa tēvs(i), līgo! Vai: sieru, sieru Jāņu māte, līgo!
***
Atcel vārtus, Jāņu māte,
Nu nes zāles Jāņa bērni,
Jāņa bērni nokusuši,
Jāņa zāles lasīdami.
***
Sena tradīcija, kas jau pielipusi citām svētku ieražām, māca, ka Līgo vakarā galdu klāj ar baltu galda segu.
***
Jānīts nāca par gadskārtu, līgo, līgo.
Savus bērnus apraudzīti, līgo.
Vai tie ēda, vai tie dzēra, līgo, līgo.
Vai Jānīti daudzināja, līgo.
Visas puķes noziedēja, līgo, līgo.
Papardīte neziedēja, līgo.
Tā ziedēja Jāņu nakti, līgo, līgo.
Zeltītiemi ziediņiemi, līgo.
Nāc nākdama, Jāņu diena, līgo, līgo.
Tev ir daudz gaidītāju, līgo.
Govis gaida zāļu kroņu, līgo, līgo.
Meitas skaistas līgošanas, līgo.
Nevienami tāda dzīve, līgo, līgo.
Kā tam mūsu Jānīšami, līgo.
Visapkārti bērzu birzes, līgo, līgo.
Vidū kupli ozoliņi, līgo.
Grezni, grezni Jānīts jāja, līgo, līgo.
Nopušķotu kumeliņu, līgo.
Grezni dzieda mūs māsiņa, līgo, līgo.
Rožu dārzu laistīdama, līgo.
Sieru, sieru, Jāņa māte, līgo, līgo.
Tev ir govis laidarāi, līgo.
Alu, alu, Jāņa tēvsi, līgo, līgo.
Tev ir mieži tīrumāi, līgo.
Visiem vārti appušķoti, līgo, līgo.
Kaimiņiemi nepušķoti, līgo.
Kaimiņiemi laiski puiši, līgo, līgo.
Savus vārtus nepušķoja, līgo.
Jānīšami brālīšami, līgo, līgo.
Caur cepuri mati auga, līgo.
Kad atnāca Jāņa diena, līgo, līgo.
Vainadziņa nevaj?dzēja, līgo.
Nākat šurpu, Jāņu bērni, līgo, līgo.
Nākat lieli, nākat mazi, līgo.
Lieliem došu alu dzerti, līgo, līgo.
Maziem siera gabaliņu, līgo.
Labvakaru, Jāņa māte, līgo, līgo.
Vai tu mūsu gaidījusi? Līgo.
Mīkstu sieru sasējusi, līgo, līgo.
Saldu alu darījusi, līgo.
Jāņu nakti nepazinu, līgo, līgo.
Kura sieva, kura meita, līgo.
I sievāmi, I meitāmi, līgo, līgo.
Koši ziedu vainadziņi, līgo.
Jāņa tēva ar Jāņa māti, līgo, līgo.
Abi lieli amatnieki, līgo.
Viens bij ķērnes laizītājs, līgo, līgo.
Otra siera meklētāja, līgo.
Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam, līgo, līgo.
Ilgu mūžu nodzīvoti, līgo.
Dod tam zeltu, sudrabiņu, līgo, līgo.
Dod gudraju padomiņu, līgo.
Mūs? Jānītis klēti taisa, līgo, līgo.
Grib rudeni sievu ņemti, līgo.
Ne jumtiņa, tik spārītes, līgo, līgo.
Jau gultiņa apakšāi, līgo.
Ai, Jānīša vakariņi, līgo, līgo.
Ozoliņa tērētāji, līgo.
Grib dārziņi, tīrumiņi, līgo, līgo.
Grib meitiņu vainadziņi, līgo.
Pa pārami rieksti auga, līgo, līgo.
Pa pārami āboliņis, līgo.
Pa pārami jauni ļaudis, līgo, līgo.
Jāņu nakti pulcējāsi, līgo.
Sanācieti, Jāņa bērni, līgo, līgo.
Sagaidieti Jānu dienu, līgo.
Jāņu diena lepni nāca, līgo, līgo.
Ugunīši vizēdami, līgo.
Lepnas meitas sanākušas, līgo, līgo.
Cit? uz citas raudzījāsi, līgo.
It neviena nevarēja, līgo, līgo.
Jāņu dziesmu nodziedāti, līgo.
Sanākati , Jāņa bērni, līgo, līgo.
Augsta kalna galiņāi, līgo.
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas, līgo, līgo.
Pa maliņu maliņāmi, līgo.
Jāņu nakti muca dega, līgo, līgo.
Augsta kalna galiņāi, līgo.
Jāņu bērni sanākuši, līgo, līgo.
Jāņu nakti priecātiesi, līgo.
Alutiņi, bāleliņi, līgo, līgo.
Ko darīji Jānīšami, līgo.
Jānīts nāca pagalmāi, līgo, līgo.
Sētas mietus turēdamis, līgo.
Kas tie tādi Jāņu bērni, līgo, līgo.
Klusu nāca sētiņāi, līgo.
Klusu dzēra alutiņu, līgo, līgo.
Vai dziesmiņu nezināja, līgo.
Ja būs laba Jāņa māte, līgo, līgo.
Ar ziediemi kaisīsimi, līgo.
Ja būs slikta, ja būs barga, līgo, līgo.
Ar dadžiemi badīsimi, līgo.
Visas bija Jāņu zāles, līgo, līgo.
Ko plūc Jāņu vakarāi, līgo.
Visi bija Jāņu bērni, līgo, līgo.
Kas Jānīti daudzināja, līgo.
Daiļa bija Jāņa māte, līgo, līgo.
Glīta Jāņa istabiņa, līgo.
Gar griestiemi kuplas rozes, līgo, līgo.
Visa grīda magonēsi, līgo.
Tur man tika Jāņos ieti, līgo, līgo.
Kur priecīga Jāņa māte, līgo.
Kur priecīga Jāņa māte, līgo, līgo.
Tur priecīga dzīvošana, līgo.
Pavasari ievas zieda, līgo, līgo.
Pa visiemi krūmiņiemi, līgo.
Jāņu nakti gunis dega, līgo, līgo.
Pa visāmi sētiņāmi, līgo.
Pinat, meitas, vainadziņus, līgo, līgo.
Jāņu dienas vakarāi, līgo.
Kam būs greznis vainadziņis, līgo, līgo.
Tā Jānīša līgaviņa, līgo.
Īsa, īsa Jāņu nakts, līgo, līgo.
Pār visāmi naksniņāmi, līgo.
Te satumsa, te uzausa, līgo, līgo.
Pie Jānīša uguntiņas, līgo.
Sīkas puķes, lielas puķes, līgo, līgo.
Ziedēj? visu vasariņu, līgo.
Papardīte, gudriniece, līgo, līgo.
Tā ziedēja Jāņu naktī, līgo.
Jauni puiši, jaunas meitas, līgo, līgo.
Jāņu nakti neguļati, līgo.
Kas gulēja Jāņu nakti, līgo, līgo.
Gulēs visu vasariņu, līgo.
Kā tos Jāņus sagaidīja, līgo, līgo.
Tā tos Jāņus pavadīja, līgo.
Līgodami sagaidīja, līgo, līgo.
Līgodami pavadīja, līgo.
Jauni puiši, jaunas meitas, līgo, līgo.
Nav vairs tālu Jāņa diena, līgo.
Šī dieniņa, rītdieniņa, līgo, līgo.
Parīt pati Jāņa diena, līgo.
Pošaties, Jāņa bērni, līgo, līgo.
Sagaidiet Jāņa dienu, līgo.
Jāņa diena spodra nāca, līgo, līgo.
Ugunīs mirdzēdama, līgo.
Kas mirdzēja, kas spīdēja, līgo, līgo.
Augsta kalna galiņā, līgo.
Jānīts kala kumeliņu, līgo, līgo.
Ar sidraba pakaviem, līgo.
***
Līgošanu katrā mājā mēdz iesākt, kad vakariņas paēstas, un viņu turpina visu cauru nakti gandrīz līdz saules lēkšanai, vai nu pie Jāņu uguns, vai arī līgotāji iet no mājas uz māju, kur tos laipni uz ņem, pacienā gan ar sieru, gan ar alu, gan citu ko.
***
Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bij nolūkojusi.
***
No Jānīša pavaicāju,
Kādu plūkt Jāņa zāli.
- Plūc papriekšu buldurjāni,
Tad sarkanu āboliņu.
***
Jāņos balta drēbe jāvalkā pa rasu, nogriezto ūdeni savāra ar medu, tad ar to jāmazgā acis, lai neasaro, un kājas, lai nesalst.
***
Vasaras saulgrieži iekrīt zemniekam visnabadzīgākajā laikā, kad jaunā raža vēl nav ievākta un pagājušā gada krājumi jau iztukšoti. Tomēr mājas saimnieku pienākums ir rūpēties par to, lai šais svētkos nekā netrūktu Jāņa bērnu pamielošanai.
***
Jāņuguns šķīsta, veicina veselību un auglību.
***
Jāņa naktī meitas skatījušās ezerā, tad ezera ūdenī redzot brūtgānu nākam. (LTT: J. Eniķis jun., Jaunlaicene.)
***
Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs. (LTT: J. A. Jansons.)
***
Lai vainagam būtu lielāks maģiskais spēks, tā vīšanai dažādi noteikumi: vajadzīgas septiņas puķes, deviņas puķes, ziedi ņemami no trim laukiem utt.Ar vainagu vai citu zāli ar maģisku spēku (papardi, jānīšiem u.c.) pagalvī gāja arī gulēt - sapnī tad varēja ieraudzīt nākamo precinieku.
***
Arī jāņtārpiņam piedēvēts burvības spēks - tas vairo gan mantu, gan mīlestību. Puiša "pieburšanai" jānoķer jāņtārpiņš un jāieliek iecerētajam puisim kabatā.
***
Mazgāšanās rasā. Neticami, bet fakts - arī rasai Jāņos piemīt maģiskas, pat ārstnieciskas īpašības, tāpēc ticējumos ieteikts Jāņu rītā iet mazgāt seju rasā, lai visu gadu būtu skaistums, bet Jāņu rītā pirms saullēkta savākti rasas pilieni esot svētīti un tos varot izmantot ārstēšanā.
***
Ticējumos teikts, ka papardei piemīt daudz Saules spēka, tā aizdzen māņu tēlus un ilūzijas, izstaro mīlestību un gaismu. Māja, kur aug paparde, tiekot pasargāta no sliktām lietām un negaisa draudiem, bet, ja līdzi tiek nēsāts papardes zariņš, tad cilvēks esot pasargāts no visa ļauna.
***
Ja Jāņu naktī ap pusnakti bridīšot pa ūdeni, tad būšot daudz naudas.
***
Pusnaktī savukārt atveroties debesis un ja šajā brīdī kaut ko vēloties, tad tas arī piepildoties, bet, ja gulēt aizejot ar vainagu galvā, kurš pīts no deviņām puķītēm, tad sapnī redzētais piepildoties.
***
Klājot svētku galdu nevajadzētu aizmirst par tradicionālajiem Jāņu ēdieniem - ķimeņu sieru, raušiem un Jāņu alu. Interesanti, ka pirmajam Jāņu alu jānobauda mājas saimniekam, lai pasargātu māju un ģimeni no nelaimēm, bet apaļā ķimeņu siera gabaliņu vajadzētu nobaudīt ikvienam, jo tas simbolizē sauli, veselību un veiksmi.
***
Jāņu dienas rītā sagaidām un sveicam Sauli!
***