raivis_purins

________________________________
________________________________
________L_O_N_D_O_N_____________
________________________________
________________________________

Es Jums koņčas atvedīšu.

Yes, nipple fights

ir lieki 400 Ls, uz kurieni lai aizbrauc?

made my day

tabulas, divi, aligni, floati un citi mazi zvēriņi

ciemos vai viesus aicināt?

+++++

un apelsīnu sula

ņizkij paklon i tulpes!!!!

atnāksiet pie manis nomirt

Es varu to izdarīt labāk, divreiz labāk!

Sīkāk

Kā no Džeremija nopelnīt naudu?
Atbilde ir ļoti vienkārša:
ņemam Džeremiju pieslēdzam uz astoņām dienām pie pļāpu pīrāga un 17 eur jau ir nopelnīti, kas ir par 1,24eur vairāk, nekā bomārs nopelna tviterojot divas dienas pa Getliņiem!
Have a good luck!

atdot suni kādam, kurš par viņu varētu labāk rūpēties nekā es to daru vai arī paņemt vēl vienu dzīvnieku mājās, lai viņam pa dienām nav garlaicīgi. Šodien viņš man sagrauza 7 000 $ vērto digitālo Contax pakaļu. Nu labi, tik slikti varbūt arī nav, sagrauza tikai akumulatoru. Kas sekos tālā?

Kurš mani šodien uzaicinās ciemos? Negribu mājās sēdēt!

Valsts Prezidentam Valdim Zatleram LR Saeimas deputātiem Ministru prezidentam Ivaram Godmanim LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai Kultūras ministrijai Atklāta vēstule par Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu Treknais cirtiens Pirms trīs gadiem, 9. Saeimas vēlēšanu gaidās, Latvijas kultūras darbinieku foruma noslēgumā Ministru prezidents A. Kalvītis un kultūras ministre H. Demakova parakstīja memorandu „Kultūra 2010”, kurā apņēmās nodrošināt Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma ikgadēju pieaugumu 10% apmērā. Šobrīd VKKF finansējums projektiem un programmām ir ar klusu, bet treknu cirtienu netaisnīgi un neproporcionāli samazināts no 7 057 091 latiem 2008. gadā līdz 4 686 424 latiem 2009. gadā. Gandrīz par 2,5 miljoniem, par 33,59%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Ar šo lēmumu VKKF ir zibenīgi iesviests apmēram tādā pašā situācijā kā pirms 10 gadiem, kad tas piedzima. Tas nozīmē, ka liela daļa no fonda atbalstītajiem kultūras procesiem apstāsies un vairums no tiem vienkārši iznīks. Īsi skaidrojumi Visu VKKF devumu šeit nav iespējams uzskaitīt, taču jāpiemin, ka fonds nav vienkārša valsts iestāde. Pateicoties VKKF atbalstam, notiek pilnīgi visi valsts, pašvaldību un neatkarīgo organizāciju rīkotie mūzikas, teātra un dejas, kino un vizuālās mākslas festivāli valstī, tiek iestudētas izrādes, uzņemtas filmas, rīkotas izstādes, rakstītas un izdotas grāmatas, kā arī nodrošināta to pieejamība bibliotēkās, restaurēti nozīmīgi kultūras pieminekļi, ar VKKF atbalstu daudzi mākslinieki nes Latvijas vārdu pasaulē, gūstot starptautisku atzinību un balvas. Desmitiem kultūras namu un bibliotēku visā Latvijā beidzot var uzlabot infrastruktūru, bet mēs varam skatīties „100 gramus kultūras”, lasīt „Karogu”, „Mūzikas sauli”, „Rīgas laiku”, „Zīlīti” un visus pārējos kultūras izdevumus Latvijā. Pateicoties VKKF jaunajām reģionu programmām, kultūra vairs nav tikai galvaspilsētas privilēģija, bet var sabalansēti attīstīties visā Latvijā. VKKF finansējums kultūrai ir atbalsts ikvienam kultūras patērētājam, jo tas samazina kultūras pasākumu ieejas biļešu un kultūras produktu cenu. VKKF budžeta samazinājums skars pilnīgi visus un ilgtermiņā novedīs pie kultūras procesu un arī mūsu sabiedrības degradācijas. Vissāpīgāk tas atsauksies uz aktuālo un dzīvo kultūras un mākslas procesu, bet visgrūtāk klāsies nevalstiskajam sektoram, kas ar ekonomiskākajiem līdzekļiem un elastīgāko administrāciju pilda būtiskas funkcijas un organizē nozīmīgus pasākumus daudzās kultūras un mākslas jomās. Mēs varam importēt māksliniekus, dziedātājus, arhitektus un inženierus, bet mēs nekad nevarēsim importēt paši savu – Latvijas – kultūru un mākslu. Tā jārada šeit, un tai nepieciešams stabils, nepārtraukts VKKF atbalsts. VKKF atbalsts kultūras projektiem ir visreālākais, efektīvākais un visātrāk īstenojamais ekonomikas „sildītājs” visā kultūras sfērā. Finansējot kultūras projektus, ekonomiskā aktivitāte tiek rosināta pieaugošā formā, jo VKKF piešķirtais finansējums kalpo arī kā uzticības mandāts, kas ļauj veidot starptautisko „tīklošanos” un sekmīgi piesaistīt līdzekļus no ES programmām, pašvaldībām, ārvalstu fondiem un privātā sektora. Veicot radošas aktivitātes, aptuveni puse no VKKF finansējuma tiek novirzīta citu nozaru uzņēmumiem, tādējādi stimulējot tautsaimniecību un sniedzot papildus ekonomisko efektu. Raugoties no valsts ekonomikas vajadzībām 2009. gadā, VKKF finansējuma samazinājums uzskatāms par graujošu ne tikai kultūras nozarei. Eiropas Savienība 2009. gadu ir pasludinājusi par radošuma un inovāciju gadu. 7. janvārī Prāgā deviņi Eiropas valstu vadošie intelektuāļi atklātā diskusijā aicināja ES investēt Eiropas radošajā kapacitātē, rezumējot: investīcijām izglītībā un kultūrā ir jābūt ES institūciju un valdību prioritātei! Solidaritāti ar Eiropas vērtībām un eiropeisku un tālredzīgu domāšanu demonstrē gan Igaunija, kuras Kultūrkapitāla fonda finansējums netiek samazināts neizprotamu politisku iemeslu dēļ, gan Somija, kur tieši kultūras, izglītības un zinātnes finansējums vispārējos taupības apstākļos ir atstāts neskarts. Igaunijas Kultūrkapitāla budžets 2009.gadā ir plānots - 22 755 000 EUR. Kāpēc mēs esam tik atšķirīgi? Kur, jūsuprāt, radīsies radošā, uzņēmīgā un pilsoniskā nākotnes sabiedrība, ja tiek iznīcināti tās veidošanās fundamenti – izglītība, pētniecība un kultūra? Vēl daži jautājumi Ir grūti saprast to, ka tieši VKKF un līdz ar to kultūras un mākslas process visā tā daudzveidībā piedzīvo tik dramatisku līdzekļu samazinājumu. Bet neizpratne rada jautājumus: Kāpēc tieši VKKF līdzekļu samazinājums ir vairākas reizes lielāks nekā Kultūras ministrijas budžeta samazinājums un vidējais samazinājums valstī? Kādēļ 2008.gadā VKKF budžets bija 1/16 daļa no Kultūras ministrijas budžeta, bet 2009.gadā ir tikai 1/26 daļa? Vai tādēļ, ka kultūras un mākslas procesu attīstība Latvijā vairs nav starp Kultūras ministrijas prioritātēm? Kādēļ likumā „Grozījumos likumā par Valsts budžetu 2009. gadam” (Latvijas Vēstnesis, 2008., 200.nr.) VKKF ir vienīgā valsts institūcija Latvijā ar precīzi fiksētu budžeta samazinājumu? Vai VKKF Kultūras ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas acīs pēkšņi ir kļuvis par īpašu grēkāzi? Ar kādām tiesībām likuma grozījumos ir pieņemts pretlikumīgs lēmums, norādot konkrētas summas, kādas no VKKF budžeta jāpiešķir kultūras programmām, mērķprogrammām, valstiski nozīmīgiem pasākumiem un regulārajiem projektu konkursiem? Kāpēc likumdevējs kopīgi ar Ministru kabinetu un Kultūras ministriju neievēro Valsts Kultūrkapitāla fonda likuma 6. pantā noteikto, ka par fonda līdzekļu sadali lemj VKKF padome, nevis ministrs vai deputāti? Ko mēs vēlamies? Mēs vēlamies zināt, kurš ir atbildīgs par VKKF budžeta samazinājumu? Varbūt kāds var ne tikai „uzņemties atbildību”, bet arī no tiesas atbildēt? Mēs vēlamies, lai dotācija VKKF kultūras projektiem un programmām nākamajos budžeta grozījumos tiktu atjaunota tādā līmenī, kas ir proporcionāls visam Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam - par 8,4% ( „Grozījumi likumā par Valsts budžetu 2009. gadam”). Šai gadījumā VKKF budžetam 2009. gadā ir jābūt 6 464 295 Ls. No šīs summas mēs neesam gatavi atteikties, jo tā jau ir kompromiss. Mēs prasām, lai Kultūras ministrija un LR Saeimas Kultūras, izglītības un zinātnes komisija apzinātos VKKF īpašo lomu un VKKF budžeta atgūšanu un statusa maiņu pasludinātu par vienu no šī gada prioritātēm. Mēs negribam, lai ceļš uz fondu pārāk daudziem pēkšņi izrādītos strupceļš. Mēs vēlamies, lai izbeigtos VKKF atkarība no pēkšņiem politiskiem lēmumiem, un tādēļ mēs pieprasām pēc iespējas ātrāk atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no stingri "iezīmētiem" nodokļiem (3% akcīze no alkohola, 3% - no tabakas, kā arī atskaitījumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa), kā tas bija fonda pastāvēšanas pirmajos gados. Diezgan labs problēmu risināšanas veids ir sarunas. Mēs esam tām gatavi.

Man būšot seksigs jaunais!
Paldies tev, goo

Es labprāt dotos izklaidēties!

( ... tālāk ... )