vairs neprotu socializēties, iespējams tas ir tāds vecums, vai arī darba trūkums. Protams, ja es cītīgi meklētu variantus, tad sen jau ar kaut ko nodarbotos. Bet man netīk. Man netīk iet tur ārā, lēkāt, kā tādai pirmatnējai radībai kapitālistiskā režīma-darba nometnē. Ja sēdi augstāk par zemi, tad visa pasaule tev pie kājām, bet citādi, tu tāpat nevienam neesi vajadzīgs.

Arī idejas manas nevienam nešķiet realizēšanas vērtas, pat, ja apgalvo pretējo, roku neviens nepados. Aizbildinās ar nabadzību un smago darbu darba nometnē.