12. Marts 2010

18:25
Iesāku rakstīt, bet tad viens cilvēks

izteicās, ka ar tādām domām noteikti ir sarežģīti dzīvot,kam man to visu. Varbūt tiešām nospļauties un sākt visu atkal no 0.

PS starp citu, kā ar piektdienas ballīti?

Iluta Bērziņa noteikti var berzēt rokas, jo kāds viņas vietā, turklāt bez maksas, ir gatavs padalīties ar Rīgas Satiksmes nākotnes plāniem. Vienīgi mūsu viedokļi varētu vietām atšķirties, turklāt es nepretendēju uz komunikācijas speciālista lišķīgo amata vietu, tās ir tikai manas pārdomas par dienu, kad uz Zemi uzgāzīsies debesis un Rīgas Satiksme zels un plauks.
Iespējams, ka šāds jautājums ir nevietā, jo tomēr raugoties plašajā pasaulē, tā ir normāla prakse, kuru izmanto ikdienā. Tāpēc, lai šis jautājums ir retorisks. Kāpēc personīgo automobiļu īpašniekiem ir jāmaksā par transporta novietošanu Rīgas centra šķērsielās? Kur nonāk iekasētie līdzekļi, kas šķiet itin nemaz nav mazi?

Vēsturiski ielas ir piederējušas sabiedrībai, kur savukārt pašvaldība bija atbildīga par ielu uzturēšanu. Kā saule skaidrā dienā debess malā spīd, tā skaidrs ir fakts, ka par šiem pakalpojumiem pašvaldībai bija jāmaksā – ceļu nodoklis. Šodien šī situācija brīnumainā kārtā ir citādāka, sabiedrība joprojām maksā ceļu nodokli, apdrošināšanu, kasko, auto nodokli un vēl kaudzīti ar citiem nodokļiem, bet bez tā, automašīnu īpašnieki ir spiesti maksāt astronomiskas summas par auto novietošanu, piemēram, uz Hanzas ielas. Zināt, kas ir vēl šajā faktā interesants? Tas, ka samaksājot par šo burvīgo iespēju apstāties, neviens atbildību neuzņemas gadījumā, ja Jūsu automašīnai ir izsists stikls vai uzlauztas durvis. Vēl tikai piebildīšu, ka tieši uz Hanzas ielas to dara ļoti bieži. Laižam tālāk, līdzekļi, kurus iekasē no kūtrajiem personīgo automašīnu īpašniekiem, iekasē neviens cits, kā privāts „pašvaldības” uzņēmums, bet ceļu apkopi veic pavisam cits uzņēmums, kurš konkursa kārtā tiek pie gardā pašvaldības kumosa. Ja Jūs man jautāsiet, kāda ir konsekvence, es teiktu nekāda. Jo ja jau reiz pašvaldības uzņēmums ir gatavs iekasēt no automašīnu īpašniekiem līdzekļus, tad, lai arī parāda, par ko šie līdzekļi tiek maksāti.

Minos, ka brīdī, kad tikai plānoja maksas stāvvietu ierīkošanu, galvenais arguments bija automašīnu plūsmu kontrolēšana un ierobežošana Rīgā. Pārāk daudz mums to privāto auto. Bet vai situācija mainījās? Protams, ka nē, tie 40 pensionāri, kas nevar atļauties novietot savu automašīnu „maksas stāvvietā” ir sen jau izmiruši un par pensiju, tādu, kāda tā ir vidējam pensionāram, privāto auto vadīt ir lieka greznība. Tātad automašīnu plūsma nesamazinājās, tieši otrādi, iepriekšējo gadu kredītu drudzis, deva iespēju automašīnu iegādāties ikvienam gribētājam. Auto skaits Rīgā ir pieaudzis par 30%.....

vēl gribēju pierakstīt par park ride iespējā, kā arī par kompāniju, kuru redzu priekšgalā daudz labākā pozīcijā, bet.....

Turpinājums nesekos, kopš šodienas domāju pozitīvi!