Pēdējā laikā esmu pasācis biežāk iziet ārpus četrām istabas sienām. Darbi rit savu gaitu, bet sadzīvē viss notiek impulsīvi. Te es esmu personīgā teātra režisors, bet citā brīdī jau eksperts politikas vai kultūras sfērā (hahaha). Arī šīs dienas pastaiga lieliski piepildīja manu pašapziņu, vidi, kurā es eksistēju un cilvēcību man apkārt. Lai ieturētu normālu dienas gaitu, sākšu rakstīt ar rīta rosmi, līdz brīdim, kad piesēdos pie datora.

Visi sportiski cilvēki veic rīta vingrojumus izņemot mani, ha, man šķiet, ka presītes vingrojumus spēju vēl veikt armijas līmenī. Tāpat arī citas disciplīnas, tīrākais nieks. Ar skriešanu varētu rasties mazas problēmas, paciņa Marlboro Light dara savu. Tātad nekādas rīta vingrošanas nebija, toties bija pastaiga uz LMa. Tur godīgi nopelnīju savu brīvbiļeti uz LMa karnevālu, tāds nieks, aiznesu dažas neveiksmīgas melnbaltās kopijas un hell yeah, es jau esmu iekšā. Pluss? Protams. :)

Pēc akadēmijas taisnā ceļā devos uz J.Rozes grāmatnīcu, vakar izlasīju Vizuālo Komunikāciju līdz 33. lpp., šodien turpināju iesākto, nekur tālu netiku, līdz 48. lpp. Mans ceļš tālāk devās Arsenāla virziena, bet pa ceļam vēl izdomāju iegriezties pie VID-a meitenēm. Ha, izrādās, ka funkcijas, kuras jau no 4. janvāra oficiāli ir VID-a pārraudzībā vēl netiek pildītas. Bez tam, štatam ir atvēlētas 4 štata vietas, varētu uz vienu pretendēt, ja ļoti gribētos, bet atgriezties tajos gaiteņos es vairs nevēlos, turklāt par tādu algu. hahahah :) Izrādās, ka funkcijas vēl nevarot pārņemt, jo neesot uzrakstīta dokumentācija, bet tiklīdz, kāds ir pateicis, ka iztrūkst dokumentācijas, tā viss apstājas. Nevienu pat neinteresē, kurš varētu to izdarīt. Jezdakova, kur tavi staltie zirgi? Mīnuss? Protams.

Nākošais pasākums,kuru apmeklēju, bija viens no garlaicīgākiem paneļdiskusijas vakariem, kādu savā laikā esmu apmeklējis. Meitenes satraukušās un brīdī, kad tika izteikta kritika par izstādi, actiņas tika nodurtas grīdā, un apstiprinoši galvas mājieni tikai apliecina, ka viņai nav spēka pretoties kritikai un zudusi vēlme aizsargāt savu lolojumu. Pateicoties situācijai, man tika dota iespēja atspēkot sociālantripologa Jāņa Daugavieša teikto par mākslu kā ideoloģijas virzītājspēku. Iestarpināju arī meitenes virzienā raidītu nosodošu tekstu par viņas gļēvulību. Nezinu, kā to uztvēra vai neuztvēra viņa, bet pēc diskusijas beigām man pienāca klāt viens no diskusijas dalībniekiem(kā vēlāk noskaidroju mākslas kritiķis Vilnis Vējš), kurš visnotaļ pozitīvi atsaucās par manu uzstāšanos.

Diena piepildīta, pašapziņa arī. Viss čiki piki, ejam dejot!

Vēl pie dienas plusiem:

Deputātam jāzina, ka viņš ir tautas kalps.
(Staļins)
Katrs Savā darbā, bet visi valsts darbā.
(Ulmanis)