pastaiga ar suni, izvērtās Hičkoka cienīgā filmu motīvā. Otro dienu pēc kārts, pār manu un Nīčes galvu plivinās divi kraukļi un ķērc, ja vakar, viņu sīkais sēdēja vienā krūmā, tad šodien, viņš bija izdomājis pastaigāties pa zālīti. Daudz netrūka un viņa vairs nebūtu vispār. Katrā gadījumā, ja Nīče nevar noķert zaķi, mazu kovārnēnu var un kā vēl!