Kaut kur ir vēl tautas un ganāmie pulki, bet ne pie mums, mani brāļi: te ir valsts.
Valsts? Kas tā ir? Labi! Tagad atdariet ausis, jo nu es jums teikšu savu sakāmo par tautas nāvi.
Par valsti sauc to saltāko no visiem saltajiem nezvēriem. Salti tā arī melo; un šie meli lien tai no mutes: "es, valsts, esmu tauta." Tie ir meli! Radītāji bija tie, kas radīja tautas un dāvāja tām ticību un mīlestību. Tā kalpoja viņi dzīvei.
Iznīcinātāji ir tie, kas izliek daudziem lamatas, ko nosauc par valsti. Viņi pār tiem tur paceltu zobenu un modina simtiem kārību.
kur vēl pastāv tauta, tur nesaprot valsti un ienīst to kā ļaunu aci un grēku-tikumos un tiesībās.
/F. Nīče/