Ha, ha! Es arī piederu pie tiem sportiskajiem cilvēkiem, kas izlaidušies un neko no rīta nedara, izņemot domā par to, ka, kad paliks siltāks, jāsāk skriet rītos (tās ir tikai domas!).
Patīk, kad cilvēki, lai arī bail, pasaka to, ko grib/domā, jo tad rodas respekts, ka cilvēks nav zemē metams. Kaut kā tā..