---
... tāda daļēji brīva popmūzika plauka 80tajos aizvadītajā gadsimtā. Visai daudzos
uzņēmumos un kolhozos jau bija pa kādam ansamblim. Tas bija arī laiks, kad
pie mums "ieplūda" jau profesionāli gatavota mūzikas aparatūra. Puišeļi vairs
mājās netaisīja un neķīlēja aparatūru, bet to pa pagrīdes kanāliem iepirka
no "rietumiem" (patiesībā caur Maskavu un Tallinu, kur tad tie lielākie kuģi
un lidmašīnas iepeldēja...). Aparatūras "piegādē" līderos bija arī muzikanti no
jau pazīstamām mūzikas vienībām (piem. "Eolika"...), kuriem šo instrumentu
pārdošana "gurķiem" bija tāds kā papildus ienākums. JO, vēl tikai dažiem
izredzētajiem tika dotas iespējas uzstāties visā Latvijas teritorijā, pa reizei
arī aiz Latvijas PSR robežām visā draudzīgajā Padomju Savienībā. Un uz
vienas rokas pirkstiem bija skaitāmi gadījumi, kad dažiem no Latvijas atļāva
pabraukāties iekš draudzīgi sociālistiski tendētās Austrumeiropas valstīs.
Daži pa kluso bēga uz "rietumiem", bet tas jau pavisam cits stāsts. Tikai vienu
reizi Raimondam Paulam, Imantam Ziedonim ar dažu neafišētu vīriņu klatbūtni
atļāva tālajā ~1976. gadā (!!!) aizbraukt paciemoties pie ASV latviešiem (!!!!!!!!!!!!!!!!!!).
---
Dažiem izredzētajiem (no Filharmonijas, tagad Lielā Ģilde...) atļāva rīkot grandiozas,
pa 30 koncertiem mēnesī, tūres Latvijā. Situācijā, kad masīvā mūzicēšana tika
"piegriezta", "tautas vārdā" t.s. vadošajiem ļāva pabraukāties (lai radītu viedokli
par brīvo mākslu "sociālisma paradīzē"...). Toreiz arī 1x "Padomju Jaunatnē" bija
raksts par kādu no rietumu smagajiem rokeriem (piem. par LED ZEPPELIN), un
pazīstamajam Arvīdam Mūrniekam ekskluzīvā kārtā tika ļauts "Liesmas" jaunatnes
žurnālā (arī 1x mēnesī) veikt rietumu rock-grāvējkomandu-"maratonu" (rakstu
sēriju), kā arī ļaut 20-30 minūšu garumā "pazīmēties" Latvijas Radio ar
"Būsim Pazīstami", kur skanēja tābrīža UK40 formāta hiti (tagadējais komerc-
radiostaciju standarta "heavy rotation"). Neiedomājama situācija šodien!!
---
Atsevišķs stāsts būtu par "Liepājas Dzintaru"- mega festivālu, kas šodien jau
"gan panīcis" (zem citu, konkurējošu, saietu "smaguma). Tiek runāts, ka tās
pilsētas kultūras fukcionāri darbojās MŪZIKAS VIRZIENĀ, stipri riskēdami gan
ar savu darbavietu un vēl ko vairāk. Notika balansēšana uz "kaitīgās rokmūzikas"
naža asmens, bet rezultāts redzams... jau 70tajos "LDzintars" bija lielākais
rokmūzikas saiets visā PSRS, iemantodams arī neoficiālas "Padomju Vudstokas"
veidolu. Tā LV rokmūzikas vēstures daļa vēl nav apzināta un novērtēta. Nav
brīnums, ka Liepājā dzima gan "Credo", gan "Līvi", gan savas gaitas sāka vēl
krietna daļa muzikantu, kuri šodien daudzejādi nosaka toni...
---
Tikai ap 1989. gadu- kad jau Gorbačova perestroikas gaisotne bija pārņēmusi
visu PSRS un Latviju arīdzan... hmm... rokgrupas sāka brīvi justies, un tām
bija iespēja visai brīvi uzstāties... bez "tarifikācijām". Bija jau "Bildes"
pirmie festivāli, bija dažādi puspagrīdes saieti, bija jau arī "Rīgas rokklubs".
Arī šo rindu autors piedalījās festivāla "Durvis" saietu organizēšanā. Tā teikt,
tuvojās lielie politiskie satricinājumi, un mūzika jau... sāka ieceļot privātajā
"tirgus ekonomikā". Taču tā jau ir tēma - citai rakstu sērijai, vai ne?