raimondspauls

bez tevis viens es vannā slīkstu
zem ūdens kājas, es jau slīkstu
iegremdējies viens es slīkstu
slīkstu viens bez tevis

Brauksim,
mans cigārs jau kūp.
Salons ir silts,
sniegs no logiem kūst.
Mērķis ir stihija,
ceļš manas mājas.

Celies, ir jādodas. Tumsā.
Apžiblt ceļa akmeņu zvaigznēs
Kas pelēkas atspīd no volframa gaismām
Sekosim lukturu zaķim,
Caur eglēm tas slaistās

Brauksim negaidot galu,
Brauksim
Brauksim negaidot galu,
Brauksim

Nezinot, kas gaida, Brauksim
Tumsai pretī mums smaidot
Dosimies negaidot galu
Un, ja tāds pienāks,
Sauksim par savu

es kā skudra, tu vienkārši kāja
kā nagla es, tu āmurs tai uz galvas
tu metāla grieznes, es metāls ko griež
tu cieša josta, kas kaklu spiež ciet

slīkstu tevī kā bēgļi Vidusjūrā
bezgaisā smoku jo nāsis turi ciet
pavei, man acīs vīd vārdi
kuce, laid mani, gribu projām iet







eu, skaties
kur kāju liec
nekāp man virsū
vienkārši atpisies

Mani sauc Amanda, es extrēma, no Talsiem
Neesmu tā vienkāršā, ar Armandu nesajauksiet
Ceru, ka es atšķiros no citiem,
kaut mazlietiņ,
Pedagogs mani nodirsa, bet es to pidar’ uz vien’ vietiņ’

Jūūūūū
Šaubu nav ka iekšā ir, visi dzirdējām, visi tagad slimi
Jūūūūū
Es var’ uzvarēt, konkurence ir, bet māku sūdu izsmērēt
Jūūūūū
Šaubu nav ka iekšā ir, visi dzirdējām, visi tagad slimi
Jūūūūū
Es var’ uzvarēt, konkurence ir, bet māku sūdu izsmērēt

Tāāāāāā,
Kas tad te bļe?
Miljoni Priekuļos, Tas i neparast’
Āāāā, ko?
Ritma institūts un Ginta modes skola,
Vienmēr atbalsta, miljoni publikā

Cerams, ka tu Ritma institūtā iemacījies dziedāt,
Programmā vien’ dziesma,
skatuvēm gatava lielām
Šitā Lauku muzikantiem publisk’ uzmest dissu?
Tad es arī, nedaudz no visa.
Varam turpināt:
Grūti būt zolīdam, kad atver savu muti,
pēc balss pirmais iespaids – šī ar olām uz “tu”, (ha)!
Senāram respect, jo atnāca, teica, ko domāja;
a mazajai viss normāli, muzikāls vārds, slava,
jaunas iespējas T-kreklu biznesā.

Bļe es ķeru bālo, padod iepist sīvo,
Notriec nosto to kuci, iedo viņai cīgu
Lai pakurī to cīgu, pēctam pasūkā līko
Bļa es ķeru bālo, padod iepist sīvo,
Notriec nosto to kuci, iedo viņai cīgu
Lai pakurī to cīgu, pēctam pasūkā līko

Oriģināli no Grobiņas, Tagad jau Rīga
Es netaisu jums reprezent, tikai vaikstos uz bīta
Vienīgais tāds neesmu, piln dirs tādu sīņu
Taisoties populārs, vaikstoties uz bīta

Skat kā publika pie skatuves trinas,
Tur sasvīduši džeki un arī slapjas mindžas
Zvaigznes uz skatuves, no kauna ne miņas
X faktors tik kačā, un čupiņā piķis

katru rītu pamostos
ceļos uz darbu
veseļoties

braucu, apšaubot vai spēju
taču ticu,
ka paveiksies

remdēju slāpes un paciešu sāpes
aizvadot dienu
sekundes rit un 5 jau tuvojas
doma tik viena

es kāpšu mašīnā
un braukšu atkal mājās
saindēšos
un būšu saindējies

es braucu mājās lai saindētos
visa diena lai saindētos
visu dienu saindējies

tehno ritmos kājas kust
rokas arī, žoklis kust
gribu dejot, gribu just
rokas arī, žoklis kust

dancefloors šonakt pārpildīts
visi dejo, cits kā krīts
basi dun un aust jau rīts
esmu tehno atkarīgs

kur ir mana
kaste
kurā ielīst bļe
dažreiz

kur tu esi
es no tevis izkritis
mana kastīte
nevaru atrast

kur
pazudusī tu
kur zūdošā esi, ak?
kur kaste, tu mana?

gribu tevis tverts tikt
Tavs ielīdeklis būt
tverties un tverts tikt

kur?