| Mar. 20th, 2005 04:55 pm Ir diena un nakts viena garuma - pavasara saulstāvji Sākās Sarkanās Mērijas. Un es, tipiski, ka izgāju "nelielā" pastaigā, tā ap 3 km! Saule, mākoņi skrej un silda vaigu saule tā - domāju, man viens vaigs būs skaisti brūns! Pie meža jau vējš mani izpūtis cauri trijās šķērbelēs, sāku sevi šaustīt - neviena cilvēka, izņemot stāvus tālumā, tie tur kaut kā kustējās. Rīt jāiet uz skolu. Bet es mājās tāpat neko nedaru - mani jau sauc par vecu veceni - vēlviena vecā - šodien piezvana ome, un sāk savā tipiskajā runas manierē stāstīt par savām ķoķām. Pavāriene darbā nokrāsojusi sienas, ak mana nabadzīte, viņai grūti, tā gribētos ...nē, patiesībā nebraukšu uz tik ilgu laiku vasarā - man būs 18, kaut kas jāsāk pelnīt - kaut kur...Ne jau par velti es mācījos D. kursos.Tagad to saprotu un mani aizvien vairāk sāk mocīt vainas apziņa, ka es tikai prasu un prasu, lai mani uztur! Uzturiet, es to esmu pelnījusi,skaistā, gudrā meita! tu pret mani esi noziedzies, tādā veidā manu bērnību sapurgājis, tu, tu..pie visa jau nevar apaļvēders būt vainīgs. Arī viņš uz naža asmens turās - un vēl dejo, punķu tapa. Brūces dzeloņa sviedri. Labie vikingu puiši bija.
The Music of south America - A Bossa da Diana. Pagrieziens uz vienas kājas, elkoņa atvēziens, gurnu līga - kniksis, piruete, atvēziens ar otru kāju, lēciens, griezies, tango solis pa labi...Porque Culitvas - šis atkal ir karnevāls, spīguļi, smuļaini bolīviešu mazuļi!
Iedomājies, tu turēji visu laiku šitos gabalus noraktus zem citiem un nemēģināji klausīties! un pamēģini šovakar latviski noskatīties Dogvilu, piebilde. |