?!

Un vēl te der ierakstīt, ka neatnāca, neatnāca neviena pati vēstule! Un ne man vienīgajai. Māsām arī ne. Tā lūk. Un ja te palasa dažus citus rakstniekus, tad vai nu var palūkoties manu mīļo tīneidžeru šaurajā dzīves strīpiņā vai arī lasīt skaitas epifānijas. Vai arī atrast skumju tekstus,apdomu un plūduma tekstus, dažus tiešām, šķiet patiesus. Man patīk lasīt narayanas, man patīk kemunes, man patīik prieka meitas un tt.
Šodien bija Ģeogrāfa smaida diena.

vivid. Māte Migla. Alma Mater. Šodien atkārtojas vēsture. Silti. Tā iekšā, meitenīt! ai, karamba...Man māmiņa ir eņģelis bet tētis nēģeru karalis!

to skalpu, kas stāv uz Skaistā Mata sekcijas plaukta, kaut kad vajadzētu aprakt. Lai jau saka, ka tas ir īsta cilvēka, dabūts vēl...velns zin kur, es domāju, ka piem., Medicīnas institūtā vēl no studentu laikiem vai atvests no bolderājas mājas, lai vai kā, tajos mirkļos, kad nefantazēju, kur un kā tas cilvēks, kura galvaskauss rotā Skaistā Mata istabu, kritis un dzīvojis, tajos mirkļos ienāk prātā aiziet uz pļavu un to aprakt. Būtu miers, vismaz. Savādāk iskatās, ka m Mats ir mazais Fausts.

Un ko dara tie 5 cilvēki tagad Vācijā, Grieķijā, Somijā, ASV, Turcijā? Vai viņiem es pieskaršos ar savām vēstulēm?

piens krūzē smaržo pēc ledusskapja, nevis pēc freona piejaukuma, jo šinī nav, šis ir ekoloģiskis ledusskapis, bet tomēr, ne tā - suns vispār neko neēd un man šķiet, ka brīžam viņš vēlas man kko pateikt - tie viņa urkšķieni un mīņāšanās, un satrūkstas no augšas kaimiņu būkšķiem. Izpildīju ekvivalentnevienādības, vai vienādības, vienalga. Uz grīdas veidojas Bērnība - saules stīpas uz brūniem paklājiem, atceries? Šorīt tāda piepildījuma sajūta - ne jau tikai mazā brokastu tiesa, bet arī vēl...nu, ka būs pavasaris un nebūs vairs tādu vientuļu 3 km pastaigu pa mežu. No rīta cēlos un gultā skatījos, vai atkal mazie L. nav kur sapilējuši. ak jā, un vakar apaļvēders mani nopēra ar pūpolzaru, tieši pa cisku! Un šorīt mazais žoklis klusi zagās manā istabā, meklēdama fēnu - pa škirbiņu no skropstapakšās vērojot, viņa atgādīnāja dīķī iemestu šinšilu. Pēc tam pateicu - "čau! Fēns apakšējā atvilknē." "Ak vai, es tevi nepamodināju, Raibumiņ?" Tram pam pamm. Labākās atbildes man iešaujas prātā tikai pēc tam.
Jāaiziet šodien uz sarkano māju piespraust lapiņa ar dzeltenu kņopīti - cerams, ka kāds vismaz piezvanīs un es varēšu palīdzēt. Man bail, ka kāds varētu padomāt, ka es kāds večuku bandīts, vai kā. Bet tikai tīra palīdzēt gribēšana.

Sākās Sarkanās Mērijas. Un es, tipiski, ka izgāju "nelielā" pastaigā, tā ap 3 km! Saule, mākoņi skrej un silda vaigu saule tā - domāju, man viens vaigs būs skaisti brūns! Pie meža jau vējš mani izpūtis cauri trijās šķērbelēs, sāku sevi šaustīt - neviena cilvēka, izņemot stāvus tālumā, tie tur kaut kā kustējās. Rīt jāiet uz skolu. Bet es mājās tāpat neko nedaru - mani jau sauc par vecu veceni - vēlviena vecā - šodien piezvana ome, un sāk savā tipiskajā runas manierē stāstīt par savām ķoķām. Pavāriene darbā nokrāsojusi sienas, ak mana nabadzīte, viņai grūti, tā gribētos ...nē, patiesībā nebraukšu uz tik ilgu laiku vasarā - man būs 18, kaut kas jāsāk pelnīt - kaut kur...Ne jau par velti es mācījos D. kursos.Tagad to saprotu un mani aizvien vairāk sāk mocīt vainas apziņa, ka es tikai prasu un prasu, lai mani uztur! Uzturiet, es to esmu pelnījusi,skaistā, gudrā meita! tu pret mani esi noziedzies, tādā veidā manu bērnību sapurgājis, tu, tu..pie visa jau nevar apaļvēders būt vainīgs. Arī viņš uz naža asmens turās - un vēl dejo, punķu tapa. Brūces dzeloņa sviedri. Labie vikingu puiši bija.

The Music of south America - A Bossa da Diana. Pagrieziens uz vienas kājas, elkoņa atvēziens, gurnu līga - kniksis, piruete, atvēziens ar otru kāju, lēciens, griezies, tango solis pa labi...Porque Culitvas - šis atkal ir karnevāls, spīguļi, smuļaini bolīviešu mazuļi!

Iedomājies, tu turēji visu laiku šitos gabalus noraktus zem citiem un nemēģināji klausīties!
un pamēģini šovakar latviski noskatīties Dogvilu, piebilde.

Un Rejs Čārlzs - Vienkārši rejs. Kas ir ar draugu? Es tūlī, tūlīt - cik jauki, nē, es mu sajūsmā - pagaidām - es rakstu un tas viss tur kaut kur aizceļo - pa vadiem, caur modēmiem, gaisa strāvas džinksts - tas puisis skaisti dzied! Nesakarīgums tevi raksturo. Un emocijas, un smaidi, un asaras, un klusēšana, un gudrība, un vasarasraibumaina meitene ar skaistām krūtīm, acīm, matiem vilņu viļņos, tu esi kritusi uz skaistām lietām, bet pati skaistumu, pagaidām, radi ar mokām. Ar mokām? Nu padomā - gleznoji, ierāmēji savas bildes? ok, patika tās dažiem, tevi sauca par māksliniecisku...Meli ar nav labi! No, no never.Un, un...viss, nomierinies, izej laukā - gaisa temperatūra jūras piekrastē ap -2 grādiem.

Es domāju, ka man vajag jaunu mugursomu. Zib Travel jau diezgan izļurkusi, slīd no pleca nost. naudu jāpajautā.Kontaktlēcas jānopērk. Jāiziet uz mežu, suns jāpaķersta.

Mazais Žoklis aizbrauca uz Jelgavu, bet man jaamaacās braukt ar toijotu, bet nu, mīļā, ne jau pā šitādu laiku - uz Skolas ielas vienai maajai 30cm ledus segas pārkare, ielas - melnais ledus. Un saule ar zobiem, kā teica egons.

Padomā, tūlīt jau būs gads rinķī, bet katru dienu domāju par to cilvēku, vēl pie tam šorīt swh skaneeja tā melgalva vaardu dziesma. Nu, nu, nesaac tikai, luudzu, esi pieaugusi, nu, taču!

Es nezinu, ko šodien sadarīšu - braalis ir maajaas, Apaļvēders arī būs, Lēnā Bize ir slima, viņas vīrs piekāva kaut kādu citu plenci, ies tagad cietumā, uz Cēsīm jau vairs nē.