Eileena

Jāā, laiciņš tomēr ārā skaists, izvilku savu miesu ārpus mājas... Reizēm ir svētīgi tā pastaigāt, atbrīvot sevi no domām, no sliktās energījas un karmas, kas manī šodien ir ļoti daudz(...)
Manī aug ļaunums pret Tevi, mīļais! Atkal liec man vilties Tevī, manai pacietībai ir mēra robeža un Tu jau esi pārsniedzis savu limitu! Ceru, ka Tu to sapratīsi, bet ceru, ka tad vairs nebūs par vēlu ko labot, ka mūsu CEĻI jau nebūs šķirti, mūsu sirdis salaustas... Bet, paldies(!!) Māci man nebūt tik mīkstai, neticēt visiem!