Eileena

Kārtējā Svētdiena ir klāt... Man tā ir atpūta pēc nedēļas darbiem un nedarbiem, pēc Sestdienas pasākumiem, šajā gadījumā neliela pasākuma kopā ar DRAUGIEM, kā vienmēr, jautrības un ēdiena netrūka, par dzērieniem, nezinu NELIETOJU ( ja tam kāds maz var ticēt - es neticu :) )
Paskatoties pa logu sirdi apņem siltums, jo arā spīd saule un par brīnumu nav vējšs( brīnos, jo Ventspilī tādu dienu reti var sagaidīt). Nekas neliecina, ka vakar bija pērkona negaiss un STIPRS lietus, saliju, bet, izžuvu :)
Laikam dienas plāns vienkāršs, atpūsties, iziet pastaigāties, nav ko pelēt mājās, apaugšu vēl ar zaļu sūnu...
Ar pastaigām nekad neko nevar zināt... kā tās sāksies un kā beigsies :)

Jāā, laiciņš tomēr ārā skaists, izvilku savu miesu ārpus mājas... Reizēm ir svētīgi tā pastaigāt, atbrīvot sevi no domām, no sliktās energījas un karmas, kas manī šodien ir ļoti daudz(...)
Manī aug ļaunums pret Tevi, mīļais! Atkal liec man vilties Tevī, manai pacietībai ir mēra robeža un Tu jau esi pārsniedzis savu limitu! Ceru, ka Tu to sapratīsi, bet ceru, ka tad vairs nebūs par vēlu ko labot, ka mūsu CEĻI jau nebūs šķirti, mūsu sirdis salaustas... Bet, paldies(!!) Māci man nebūt tik mīkstai, neticēt visiem!

Vakars nāk un man lēnām aizveras vāks...(!!) šodien jūtos, rupji sakot, kā izpista jāņoga, viss jūk un brūk, slīd no rokām laukā(!!)Kāpēc tā mīlestība tā spēj sāpināt?(!!) Pat MANI! Bet būšu stipra... Būšu lepna(!!)