| 8:56a |
Par savdabīgām izklaidēm
Kad mans interneta prieks un acuraugs Jānis Kuzins savā feisbūka sieniņā nopublicēja aicinājumu pievienoties viņa organizētajam "nemirstīgā pulka" gājienam, man nebija ne mazāko šaubu ka jāiet! Aktīvi sekojot krievu pasaules adeptu sarakstei un pārspriedumiem sociālajos tīklos, kur tiek aktīvi spriests par otrā pasaules kara diženumu un vectēvu nemirstīgo veikumu, man top skaidrs, ka tālāk par lozungiem mūsu karstasinīgo vēstures mīļotāju zināšanas nesniedzās. Kas protams skumdina. Ir tāds teiciens, ka tad kad Tu nomirsti, visiem ir skumji, tikai Tu pats to nezini. Tas pats esot arī tad, kad Tu esi stulbs. Nu lūk, es biju nolēmis atzīties Kuzjam, ka zvīņas no manām acīm ir kritušas un esmu pilnībā apzinājies varoņdarba kolosālumu kuru veikuši vectēvi (vecvectēvi?) un tamdēļ gribu kopā ar viņu un domubiedriem doties gājienā. Kā zināms šādos gājienos aicināts ir katrs patriots un gan jau ka man dalība nebūtu liegta. Es pat Internetā izvēlējos skaistāko no Andreja Andrejeviča Vlasova bildēm, kurā viņš pozē ar sarkanarmijas goda zīmēm. Pat izdomāju, ka drukāšu uz A2, ne 3, jo piemiņas nekad nevar būt par daudz. Aber pēcāk ieziņoja hokeja spēļu grafikus, kur kā izrādās mūsu valstsvienībai jātiekas ar Krievijas tieši 9 maijā un tieši tajā diennakts stundā kad paredzēts Kuzīša gājiens. Tik netaisnīgu izvēli es nebiju gatavs saņemt, bet nu tomēr hokejs ņēma virsroku, jo vectēvu piemiņu es varēšu atzīmēt arī nākamgad. |