| 9:27a |
Par bizīti patriotisma mērcē
Vakar kongresu namā tika izrādīts spektaklis ar nosaukumu "Lāčplēsis". Arī mēs, apsaviesuši krūšu atlokus karoglentīti devāmies uz šo tik episko notikumu. Ko es zināju un nezināju par šādu uzvedumu pirms turp devos. Zināju tik, cik manās blāvajās atmiņās bija palicis no tās reizes, kad tiku uz šo pasākumu aizvests vecāku pavadībā daudzus gadus atpakaļ un man toreiz nopirka arī baltu uzlīmīti ar zeltītu "Lāčplēsis" logotipiņu, kura uzlīmēta blakus mikimausam un košļeņu papīrītim "Turbo" uz mana skapīša nostāvēja līdz pat velnsviņuzin kuram gadam. Gan jau ka tā nolīmīte joprojām tur turās, tikai es nezinu kur palicis skapītis. Nu ja, un toreiz tas bija tāds LIELS pasākums, pēc kura tēvs man vēl ilgi bija spiests palīdzēt lasīt to eposu un atbildēt uz imbeciliem jautājumiem no sērijas :"Kāpēc to Lāčplēsi bāza bluķī, kā spēks var būt ausīs un kāpēc bruņinieki vienkārši nevarēja braukt mājās?"
Tātad, par rokoperu "Lāčplēsis" es zināju to, ka tas ir varen brangs notikums, kurš savulaik manu mazo un tukšo galviņu bija saviļņojis ļoti.
Ko es nezināju? To, ka galvenais producents šim uzvedumam ir Millers un tam ir zināmas sekas. Labi, šis pasākums protams bija krietnāks par kafijas gejgrupu priekšnesumiem vai lētiem skandāliem, bet still, Millers un "Lāčplēsis"... ???
Tagad secībā. Pirmais millerisms kas iedūrās acīs bija programmiņa. To, ka viņš ir saklimperējis ievadvārdus vēl varētu saprast, bet kāpēc programmiņas otrā pusē bez atbalstītājiem speciāli norādīt tos, kas atbalstu atteikuši? Tas liekas ir tik Miller style...ķip bez lētas nosmirdēšanas nekādīgi, ka redz tie ir tie sliktie, kuri patriotus neatbalsta. Nākamais bija neapvaldāmā vēlme rausties uz skatuves, lai pieteiktu priekšnesumu. Nu labi, labi, ar palielu piespiešanos to varu pieņemt, bet naheram mēģināt kult kaut kādu emocionālo kokteilīti tukšajos apmeklētāju prātos ar lieku pafosu piesakot klusuma brīdi Brīzem?
Nu un tad sākās spektaklis. Paldies dievam, ka mūzikai nebija klāt ķērušies, līdz ar to sanāca tāds otrās šķiras mūzikls. Ja būtu "aranžējuši" mūziku, viss būtu bijis sapists līdz galam.
Pirmais, kas sapiš visu zemeni ir kongresu nams. Zūd tāda diženuma sajūta atstājot rajcentra kultūras nama iespaidu. Kongresu namā var skatīties "Trīnes grēkus", nevis episkus uzvedumus. Nu tāds maziņš, saspiests viss uz tās skatuves likās.
Man kā nopelniem bagātam kostīmu māksliniekam ir zināmi iebildumi par kostīmiem. Dažs labs lupats likās labi pārdomāts un iederīgs, bet apģērbt Lāčplēsi kā fan fan Tjuļpan man likās hmm, mazākais neatbilstoši. Staburadzei bij glīts kostīms, arī Dīteriha gestapo mētelītis bija feins, Kangars ar bija +/-, bet nu galvenais varonis bija sapists saknē.
Bija labi pārdomāts friču iznāciens no jūras, toties man kā vecam hareogrāfam līgo svētku atveidojums lika teju vai izvemties. Kāpēc? Kas tas ir? Kāpēc tik ilgi?
Manī snaudošais rekvizitors saķer galvu brīžos, kad mainās dekorācijas. Tā jau loģiski izdomāts - norauj vienu lupatu- parādās nākamā ainava un tā tālāk. Bet tad lūdzu to lielo fonu noraujiet no abiem galiem vienlaicīgi, nevis, lai viņš tur nošļūk kā pagadās.
Tagad par māksliniekiem. Ar dzirdi man laimīgi ir švaki, tāpēc vienīgais kas man grieza ausīs bija Laimdotas izpildījums. Tā kā ar skārda vannu pa granti. Brrr.
Labi, tagad par bizīti. Trupa bija salasīta no kaktu neuzlēkušajām zvaigznītēm, izņēmums protams Kalniņš, kas visticamāk ir pierunātas uzstāties par vienu desmaizi un vārītu olu, solot slavu un atpazīstamību ko viņiem nestu šis uzvedums. Attiecīgi, nedaudz ieklibo sniegums. Un cik noprotu, šonedēļ šis spektaklis bliezīs pa visiem rajcentriem nodevalvējot šo pasākumu līdz Jarāna solo performanču līmenim. Za to Millers uzvārīsies.
Labi, ko es te par slikto. Skatīties varēja, klausīties varēja, viss bija forši, ja vien nedurtos cauri millerismi - uzdirst, uztaisīt pa lēto un nokāst piķīti. |