Par NĪN un Jūrmalas specifiku http://bizness.delfi.lv/budzets_un_nodokli/article.php?id=38388211Uzrakstīju šim rakstam komentāru, bet liekas velti, jo delfos vairāk par divām rindiņām nelasa. Varbūt kādam šeit liksies saistoši.
Nodoklis netaisnīgs, izlīdzināšanas fonds noziedzīgs utt. ,bet mēs plēšam kreklu par pigmejiem. Tas tā būtu īsumā, un varbūt ka tā pat arī tas ir un mītavnieks lietu runā. Nelaime tik tur, ka ne iekš FM viļņiem, ne visā Saeimā nav neviena, kurš šobrīd pilnā nopietnībā gribētu ar šābrīža pilsētas vadību sēsties pie sarunu galda. Viņi tos par tādiem maziem blēdīšiem uzskata, kaut gan skaidra lieta – paši nav ne pa kapeiku labāki. Bet uzskata un cauri, pīties negrib, dabūs vēl kādu korupcijas skandālu kaklā vai konelaimes. Tā nu mums te jāmutuļo savos priekos un bēdās, kā tādai mazai hercogistei ar zichercogu priekšgalā un tā baroniem pakaļgalā.
Tātad, kas mums ir. Vispār sūdīgi mums ir, jo lielie tur augšā mūs nesadzirdēs un kamēr bļaustīsimies, mazie lejā toč apsprāgs badā un pārvāksies dziļāk kontinentā. Uzņēmējdarbība pilsētā noasiņojusi – no tās nav ko paņemt, tauta knapi dveš un visi cer uz jaunā viļņa divām nedēļām, kad nu tiks brauks bajāri un kupči, kuri atrisinās dievzemītes problēmas uz skaitli trīs.
Vispār tas jaunā viļņa fenomens un tā atspoguļojums pigmeja prātos ir atsevišķa pētījuma vērts. Ar kuru īpašnieku, no kauguru vienistabnieka, līdz bulduru villai neparunāsi, visi vienvbalsīgi apgalvos, ka lūk jūlijā, tad nu viņš gan, brangu naudu dabūšot, jo redz izgājušogad brālēna kaimiņš, vai nāburgs divus kvartālus tālāk takš dabūja. Šogad arī pats dabūšot, tāpēc 700 lati par patversmes telpu neesot nemaz tik daudz prasīts. Tas pats attiecas uz pārdošanas cenām, kur īsti nevar saprast, tas zem tās šķūnīša bildes ir telefona numurs, vai cena latos.
Un tagad nonāksim pie „GRIBAS” jautājuma. Pašvaldības vadītāja gribas un brīvības jautājuma. Brīvs ir tas, kuram nav saistību, vadītājam pēc dziļākās teorijas ir saistības tikai tautas priekšā, visos pārējos manevros viņš ir gluži brīvs, kā putna sūds kritienā.
FinMinam vajag likt priekšā piedāvājumu tām tūkstots reizēm piesviest vēl kādas divsimts. Tā lai eņģeļi debesīs sāk gaudot. Un iekasēt to nodokli rūpīgi, pat skurpulozi, distancējoties no asarām un kliegšanas, kad īpašumu ienes nākamā saimnieka – pašvaldības valdījumā. Pēc tam laist izsolē par brīvo cenu un Jūs redzēsiet, Jūrmalā smazināsies graustu miljonāru skaits, pieplūdīs maksātspējīgi iedzīvotāji, tepat no Latvijas starpcit, nevis mātuškas un pilsēta atgūs savu seju, asinsriti un labo slavu.
Kā vēsta sens teiciens – gribi mieru, gatavojies karam un karš šajā gadījumā izpaustos sekojoši. Uz katriem pieciem namiem mums ir vismaz viens vai divi grausti. Aiznagloti, pamesti vai nodeguši. Karogs nav izkārts, ietve netīrīta, lapas negrābtas. Pacel dokumentu velēniņu, paskaties kas zem šiem graustiem tup – SIA „Maita inkorporeited”, QWERTY .LTD no Kaimaniem vai Vasīlijs Muhozasransks no Pļavniekiem ar kredītu Norvik Bankā. Un visi ar vienu mērķi – nopirku, noliku lai rūgst. Gan jau kādudien uzsitīšu gaisā par to miljonu, tad viss būs čimā un kedā. Spekulanti, „investori” un cits „scam”, kuram uz kredīta ir ņemts arī landkruīzers un ceļojums uz Turciju.
Iztiksim bez atrunām par resursiem vai objektivitāti. Neesi dzīvojis šeit piecās paaudzēs, nav vietējās uzņēmējdarbības, neesi notīrijis celiņu – nu tad saņem! Divu nedēļu laikā var izveidot sarakstu vismaz ar 500 adresēm, kas kvalificējās kā grausti, vismaz 450 no tiem ir spekulatīvu darījumu rezultāts un katru dienu, katram liekam 250 LVL maksimāli iespējamo sodu. Sistemātiski, katru dienu. Pēc diviem mēnešiem sasniedzam kritisko masu, lai sāktu parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā.
Lai tiesu izpildītājs neatsavinātu īpašumu un nenodotu to izsolē, mūsu „biznesmeņi” būs spiesti savus „raugus” laist tirgū par adekvātu cenu. Normālas mājas ar mauriņu cena pēc Rietumeiropas ekspertu slēdziena, nevar pārsniegt valsts viena mēneša vidējo algu par kvadrātmetru, t.i. 600 EUR, tfu, nu mazāk, ap 475 EUR. Tas tā, Arta negatīvā ietekme. Bet nu labi, Jūrmala ir īpašs gadījums un, lai nu paliek Arta matemātika. Pilsētai tas būtu ļoti svētīgi, jo laikos, kad pat taksisti un autobusu konduktori bija „mākleri” , saradās pārāk daudz „uzņēmēju”. Krīze bija labākais kas ar mums varēja notikt, jo tādā veidā mēs atmodāmies no šī narkotiskā sapņa, ko sauca par „svešas un vieglas naudas tērēšana”. Daudzi bankrotēja, nolīda pagrīdē, nodzērās, nošāvās vai aizmuka uz Āfriku. Ļoti labi pat, tāds sabiedrības pašattīrīšanās process.
Lūk, tātad, gan izdzīvojušie spekulanti, turbistānas investori un banku meitu uzņēmumi, kuri „parko” NĪ ir jāliek lietā. Slaucam šos „graustu miljonārus” sausus, mums ir likumīgs pamats, un lai viņi vai nu pārdod savus īpašumus uzturētspējīgiem pircējiem, sakopj paši vai maksā sodu!
Šobrīd nodoklis ir pārāk mazs, lai augstākminētās „uzņēmēju” grupas būtu spiestas par to satraukties. Paaugstināt nodokli, likt sodus, skarbi, drastiski, lai kaut uz Briseli skrien sūdzēties. Sist līdz krīt.
Uzsitiet uz kalkulatora, cik no tiem māžiem var paņemt. Es uzsitu – daudz, baisi daudz. Par šo naudu, tik daudz jau varētu valstiski izbīdīt gan, uzrīkot fondu, kurš nepakļaujas pašvaldību „izlīdzināšanai” un no šī paša fonda piešķirt atlaides pēc vienkāršota klasifikatora. 5 paudzes – 90%, 4- 80%, Ražotājs -70%, Krogs – 80%, utt.
Represīva formula un darbosies tikai gadus sešus, septiņus, bet esmu pārliecināts, ka pēc septiņiem gadiem formulas rezultātā būs iznīdēti grausti un pilsētā dzīvos cilvēki. Savukārt domes sastāvs būs mainījies tiktāl, kad par to vairs neņirgs pat kaimiņu krancis un valdība piekritīs sarunām par pārrēķinu.
Tam visam ir vajadzīgs tik vien, kā pilsētas galvas griba un neatkarība no „graustu miljonāriem”, ko mums tik ļoti par investoriem tīk dēvēt.