| 3:39p |
Par mazo sūdu divi Šis gan ir pavisam maziņš sūdiņš. Ar ko atšķiras maza pelīte no tā dēvētā cirslīša? Tātad, vārdu sakot, man nav zināms, ko es esmu noķēris - mazu pelīti, vai cirslīti, bet tagad mūsu kantorī ir jauns iemītnieks, kurš mājo palielā, kubveidīgā puķu traukā - akvārijā. Piebēru ar skaidām, ieliku dzeramtrauku un iedrupināju pīrāgu. Jādomā, ja cikls - uzkost gardo drupačiņu, nostrēbties ūdenīti un nodirsties noslēgsies, tad jau būs dzīvotājs. Jāizdomā tikai kā viņu saukt, pagaidām ir "Mazais Sūds 2" http://i32.tinypic.com/24o9kif.jpg |
| 6:01p |
Par kodētajiem miljoniem
Gan jau ka ne tikai es esmu dzirdējis apzīmējumu "Eiropas naudas", "Eiropas fondi", vai "nu tur pa to eiropas fondu naudu". Nauda priekšā pakaļā, hoķ žopoi ješ. Tikpat esmu dzirdējis , "ka mēs jau sabūvētu vairāk, bet nav kas raksta tos projektus uz eiropas naudām..." . Ellīgi ne, tām eiropas naudām laikam jābūt varen lielām naudām, ja reiz tās tiek minētas ik uz soļa.
Tad nu arī es, kādu laiku atpakaļ izdomāju papētīt, kas tad tās par naudām īsti ir, jo labāk, lai eiropa maksā pa taisno, nevis caur starpniekiem. Zin kā, ja speķa gabaliņu vairākas rokas apviļā, tas plānāks paliek.
Sākumā tu esi iedomājies, ka tā ir viena tāda liela eiropa ar vienu tādu lielu naudu, kuru var tā vienkārši aiziet un dabūt. Šis steriotips man ir radies redzot vairākas lepnas lauku rezidences, kuras savos papīros minētas kā viesu nami un celtas no tām pašām "eiropas naudām". Krasts kā parasti no jūras labāk izskatās. Pieejot tuvāk, tur sāk iezīmēties ņuansi. Tie fondi ir veseli trīs, tad tie sadalās pa ministrijām un tad vēl pa aģentūrām. Nereālākā shēma. Trīs naktis lasīju, un izlasīju vien to, ka neko neesmi izlasījis, tb sapratis. Šitā samudžināt tekstus pat Slokas čigāns nemāk. Skaidrs bija viens, ka bez kompetentas personas vai vismaz diviem polšiem skaidrībā netikšu.
Sāku ar Vrā. Valsts Reģionālās Attīstības Aģentūra. Baiss nosaukums, pirmajā brīdī liekas ka tas ir kaut kas līdzīgs NASA, ja ne vēl krutāk. Recepcija mani noved pie "atbildīgā". Un ko domājies, tāds pats bumbierīts kā es. Zibina actiņas. Tā un tā dārgais draugs, tagad runāsim par sabalansētu reģionu attīstību un katram bērnam pa smilšukastei. Vārdu sakot, es jaunietim definēju problēmu, mērķi un tā sasniegšanas gaitu. Problēma ir, ka Latvijas bērniem nav smilšukastes, reģionos nav kas uzraksta projektu un tagad dārgais draugs es neatpisīšos, kamēr mēs nebūsim vienojušies zem kuras programmas tas iet un izstrādājuši universālu projektu, kur es nomainīšu tikai pagastu rekvizītus.
Jauneklis nekļuva viltīgs, viltīgumam es biju sagatavojies. Jauneklis arī neapstulba, jo laikam nejautāju neko jaunu. Jauneklis mani izfutbōlēja naher. Literāri izsakoties. Tas neesot viņu spēkos un kā paskaidrojumu viņš man atvēra priekškaru, zem kuras slēpjās desmit ministrijas, deviņas aģentūras un simtu desmit procedūras, atkarībā caur kuru fondu->ministriju->aģentūru->mērķi tas notiek. Slima sunīša murgi.
Nesanīku pirmajā piegājienā. Apsveicu viņu ar laimīgā konsultanta amata iegūšanu un teicu, ka lai tik sāk šķetināt - sākot no IZM beidzot ar RAMPALMU. Tas neesot viņa spēkos un visticamāk nav Latvijā cilvēka kura spēkos tas būtu. Kā viņš vaļsirdīgi atzinās, šie visi oficiālajās mājaslapās pieejamie aktivitāšu kalendāri ir informatīvs un aptuvens sviests.
Vot Tev eiropas naudas. Kamēr katram netīrumiņam ministrijā, tad aģentūra un visbeidzot pašvaldībā nedosi iespēju sevi atražot, nekādas smilšukastes nebūs. A es tikai gribēju viņiem dabu atvieglot, apgūt fondus... Bet nekas, izgulēšos un rīt sāksim to no jauna, jāizdomā tik, ko ņemt priekšā nākamo - LIAA vai VIAA. |
