Par foršajiem netīreļiem Sen nekas nav nodirsts. Vispār sen nekas nav darīts tā pat vien, bez redzama labuma vai iespējas apzagties. Varbūt tas ir slinkums, vecums vai lēnām dilstoša interese par savu atpazīstamību publiskajā telpā.
Gribēju pavārsmot te par cilvēkiem. Kā parasti par redīsiem un netīreļiem no kultūras un diženās mākslas aprindām. Viens man te tāds trāpījās redzes lokā un neesmu vēl izdomājis ko ar viņu iesākt. Taisīt viņam sabiedriskās attiecības, verbungu, varbūt kādu sprāgušu suni pabāzt vai vēl kādu citu nelietību, bet visā visumā, kaut arī man ar šo subjektu ceļi nav krustojušies, viņš man nepatīk un ja kāds man nepatīk tad jo sliktāk viņam.
Vot tagad iedomājies. Valstī ir dižķibele, katram sava roka jāpieliek, lai pildītos budžets un pensionāriem katru vakaru skatoties tukšajā šķīvī ir jāmierina sevi ar domu, ka tas ir tikai labākas nākotnes vārdā un šī ir pēdējā kauja par Brīvu Latviju. Tikmēr dažādi nevalstiski noskaņti elementi kā es, iet un diņģē bezdarbinieku pabalstus. Un ir kaitnieki. Tā viņus varētu nosaukt. Tādi slīpētie – iedomājies – gadu slimo valsts iestādē un šo nevar atlaist, tikām draugos el vē raksta kā ceļ māju un atrodas savas sievas birojā kā darbinieks. Vēl pēc gada izrādās, ka viņam ir „tēta atvaļinājums” vēl uz vairākiem mēnešiem. Kopā jau teju būs divi gadi „valsts maizē” un haltūrās. Pa pirmo zorti es teiktu, ne? Valsts pabalsts onlainā un vēl haltūru darbi. Ienākumi noteikti pa smuko, dzīve iet kalnā un vārdu sakot – viss bumbās. Tikām var piedalīties visādos foršos ar kultūras dzīvi saistītos pasākumiņos, ieēst nēģu maizīti, apmeklēt kādu sporta pasākumiņu un priecāties par to, kā aug bērniņi. Skaist, mīļi un aizkustinoši, ja nebūtu caur tādu muķīšanos, bet gan darbu. Esmu ievērojis, ka visi šitie „kultūras” un „mākslas” gariņi, kuri tiek pie kādas nebūt silītes par kropļiem kļūst krietni ātrāk nekā tie, kas līdz šai silei ir caur nātrēm aizsitušies.Un šķiet , ka viņi ir gatavi uzmest jebko, atsūkāt jebkam, lai tik viņam būtu (naudiņ, atzinībiņa) bet par to nekas nebūtu.
Āāāāāānd let mī prezentē jūūūū- Ingmārs Čaklais! Manuprāt, perspektīvā norakstāms radījums. Dzejnieka Māra Čaklā dēls. Ingmārs par sevi raksta, ka esot pozitīvs tēls, kurš ar pilnu krūti bauda dzīvi. Smaida, audzina bērniņus, ceļ māju, ceļo, dara visādas foršas lietas and so on. Ingmārs 2004 gadā kļuva par Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju. Par viņu pat bija raksts Jūrmalas avīzē! Tur vispār bija apzeltīts. Kad pie varas nāca Munks (Raimonds Munkevics), Ingemārs saslima, nedziedināmi, uz veselu gadu. Kāpēc? A viss esot bijis vienkārši – Ingmāram bija „savi” projektiņi kā Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību vadītājam, bet Munkam par tiem bija savs viedoklis un viņš, in general, pateica, ka tāds Ingmārs viņam nav vajadzīgs. Pareizi un atbalstāmi, tāds Ingmārs nav vajadzīgs nekad. Nu un tad, kā jau teicu Ingmārs saslima. Spītējot slimībai Ingmārs tomēr piespieda savas sirgstošās miesas, lai pūlētos Daces Čaklās notāra kantorī. Varas mainījās, bet Ingmārs laikam bij tik ļoti iestidzis notariātā, ka sadūšojās dzemdēt bērnu un doties „tēta atvaļinājumā”.
Nāca vēlēšanas. Zināt kā izskatījās JPD sabiedrisko attiecību daļa divus mēnešus pirms vēlēšanām? Es teiktu slikti. Oda pēc baldirjāņiem, stresa un piecpadsmit tonnām darba. Tikām Ingmārs joprojām pašaizliedzīgi kopa jaundzimušo. Šā gada 3. jūnijā Ingmārs tapa vesels, tfu, bija izaudzinājis bērnu un atgriezās savā amatā. 3 dienas pirms vēlēšanām. Es teiktu apdomīgi. Iejāt baltā zirgā brīdi, kad cunami ir noplacis un paģērēt savu vadītāja vietu. Piektajā jūnijā Ingmārs tapa zināms plašākai publikai ar sižetu TV3 (
http://www.tv3.lv/video/?categoryid=1978 ) (5.jūnija raidījums, skatīt no 8ās minūtes) . Ingmāra paštaisnums un godīgums satriec. Tik godīgu cilvēku kā Ingmārs, kuru tik drausmīgi ir apkrāpuši sliktie politiķi Latvija redzējusi vēl nebija. Zīmīgs ir sižeta datums – 5. jūnijs, dienu pirms vēlēšanām. Ingmār, Ingmār...
Tagad Ingmārs ir JPD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs. Ja Jūs jautāsiet ko viņš tur dara, atbildi zinās tikai vējš. Jebkurā gadījumā – nevienam no JPD darbiniekiem vai deputātiem tas zināms nav un katru dienu, jau ap 12iem Ingmārs ar rūpju māktu seju nozūd, lai parādītos tikai nākamajā dienā. Kur viņu meklēt? Simpozijos, presenēs, izstādēs vai darba grupās? Nedomāju, jāskatās notariāts.lv virzienā.
Ko saka JPD PR sadarbības partneri medijos un ražošanas uzņēmumos? Neko, Ingmārs esot pelēcība ar noslieci uz slaistu.
Un tagad, Ingmār, uz ko Tu ceri? Munks jau Tevi vienreiz patrieca. Domā, ja viņš būs mērs tad Tev tur būs ko darīt? Nebūs. Ja nebūs Munks, būs Juris vai kāda kompromisa figūra ar pavisam citu pozīciju. Kā Tev šķiet, vai otrajā variantā Tava dzīve būs labāka...es teiktu nē, jo Tu Ingmār esi bijis gana debils, un uzliki uz nepareizo zirdziņu...
Vārdu sakot, es vēl neesmu izdomājis ko ar Tevi Ingmār iesākt, bet Tava dzīve drīz kļūs nedaudz grūtāka un smaids Tavu seju rotās retāk.
Piebilde. Man neskauž cilvēku smaidi. Mani tracina valsts krāpšana un zuši.