ублюдок's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, November 13th, 2008
| Time |
Event |
| 12:40p |
Par darba tirgu
"Ļaunumu vēstoša ilūzija", tā es varētu nodēvēt šāsdienas novērojumu. Ja es sevi nodēvētu par augsti izglītotu cilvēku ar izcilām politiskā stratēģa spējām es sev glaimotu, bet šādus tādus signālus uztvert un iztulkot es tomēr spēju.
Tātad, kompānija meklē grāmatveža asistentu. Pats fakts, ka kompānija kādu meklē nav nekas izbrīnošs, izbrīna veids. Sludinājumā papildus visam ierindas krepam ir norādīta alga, un alga ir 250, jā, jā, divsimt piecdesmit latu, nulle nulle santīmu. Smieklīgi Jūs teiksit, es piekristu, savukārt bēdīgi ir tas, ka kurkuļi nāk ar vidējo ātrumu 150 dienā. Fakin 150 CV dienā uz pozīciju 250 fakin lati.
Ko mēs no tā varam secināt? Ja pirms gadiem diviem sāka izlaisties netīrumi un rīkot profsojūzus, tad tūlīt sāks izlaisties darba devēji. Liks strādāt, aiztiks vietās, nedos ekstrā rubļus un vāvuļos par efektivitāti. Kas izrietēs no tā? Cibā mēs nesēdēsim un Karību jūras krastos nēģerietes nedrāzīsim.
Tā ir sliktā ziņa, vismaz kamēr es esmu darba ņēmējs. Varbūt tiešām pašvaldību vēlēšanu rezultātā mēģināt iemuķīties kādā siltākā vietā, tuvāk pie iepirkumu budžeta? | | 1:49p |
Par "labiem čaļiem"
Anekdoc, esot reāls. Jūrmalā ir tāds vīriņš Aleksandrs Bašarins vārdā. Mans pirmais darbaudzinātājs starp citu un ja es nebūtu bijis mudaks, noteikti tagad būtu krietni turīgāks. Es priekš viņa meklēju īpašumiņus un viņš vārsmoja par nekustāmā īpašuma kompānijas izveidi, kur es būtu viņa pirmais darbinieks. Sākumā naudas nebija nemaz, tikvien cik pāris latu, bet noskrējies biju kā suns. Sajutos lepns un aizgāju strādāt uz Ober-Haus. Finālā nekustāmo īpašumu kantoris Bašarinam tomēr bija, savukārt pēc gada no Oberhausa, nenopelnījis nevienu latu, aizvilkos uz reklāmas aģentūru.
Nu lūk, par to aņuku. Kaut kad nedēļas divas atpakaļ Bašarins aiziet pie Kargina tēju darbā iedzert. Čau vecais, kā iet, kā bizness? Ō viss visiem labi, kā pašam? Ar nesūdzos, viss puķom. Nu un tā abi padsmit minūtes laipni aprunājušies, viens otram pastāstījuši cik labi un lieliski viņiem iet un draudzīgi šķīrušies. Izgājis no Kargina kabineta Bašarins nokāpa divus stāvus zemāk, piegāja pie lodziņa un palūdza visu viņa naudu aizskaitīt prom.
Vot tā lūk, kā Jums iet? |
|